| |
[Mar. 11th, 2013|01:09 am] |
Sestdiena bija varena dzīves ceļojuma iedzīvinājums. Ar
muzikālā grupējuma biedriem tikāmies pie Depo kluba, kur aiz slēgtām durvīm
tumsā grima vedamā aparatūra. Pēc laika izglāba Olivers. Runas vācās kopā par 9Horizon & Židrūna
bundzinieka kāju, kura pirms dažām stundām bija tikusi pie vaļējā lūzuma kopā
ar skaļām asiņu šaltīm (Dāvis prezentāciju nospēlēja ar bunģiera asins zīmogu
uz biksēm), pats kritējs aizrauts nezināma hospitāļa virzienā, mobilie sakari,
kā drāmai pienākas, nost no trases. (Arī horīšu otrs ģitārists joprojām slimnīcā ar netveramākām kaitēm.) Braucot no Ādmiņielas pagalma slidotavas, ar pilnu busu iepināmies ledus skavās ar knapu ārā tikšanu. Paralēli visam sūri bārdaina
ziņa, ka arī konča skaņotājs Lomiks pa nakti krietni pārtrenējies abrocīgā bāru maratonā &
brīdī, kad tā kā pamazām būtu jātuvojas Siguldai, joprojām visai mitrā stāvoklī mājpusē. Siguldas
pusē arī tas nedaudz lēnīgais mierpilnums pamazām beidzas līdz ar tehniskām buksēm.
Giča taisa smagu dūkoņu blakus priekšu subam, projekciju, filmēšanas, ierakstīšanas,
Raupa dzejniekošanas lietas pēdējā pusotrā stundā iedzen blīvā laika
kompresijas zonā. – Jā un visā kopumā Elkupes ieraksta prezentēšanā daudzas lietas
izdevās pat labākas kā cerēts. Balss gan bija aizkritusi cietim kā nekad. Toties
skaņas nāca vaļā.
Pēcāk naktī devāmies uz pirti un tur manuprāt cilvēcīgums visās
izpausmēs glaudīja ar dūmakainu bērzu slotu pa spalvai.
|
|
|