| |
[Nov. 30th, 2012|03:52 pm] |
Vakar vakarā no darbiem devos mājup stipri vēlu. Un tad vienā mirklī uzausa sena atmiņu aina par manu tēvu. Apstājos uz ietves. Man toreiz bija kādi četri gadi, tētis mājās pārradās reti & vēlu. Viņš ienesa istabā tādu lielu, brūnu ādas portfeli. Laikam nebiju ēdis vakariņas, toreiz reti varējām paēst sirdi sildoši & ar garduma pēcgaršu.
Portfelis iekšpusē bija silts & smaržīgs - pēc vīriešu odekolona un ēdnīcas ēdiena, un tur iekšā stāvēja litrīga stikla burciņa ar biezu, vēl siltāku masu. Burciņā bija kartupeļi, kopā ar mērci un kotletēm. Tētis izlika ēdamo no burciņas uz mana šķīvīša. Mēs sēdējām virtuvē. Es ēdu, bet tētis stāstīja par komandējumu, par grāmatu, ko lasīja. Stāstīja, ka ārsti iepriecinājuši ar labām ziņām.
Tēvs nu jau 21 gadu ir kādā tālumtālā vietā. Bet vakar šķita, ka tā atmiņas aina notikusi kādā pagājušās sestdienas vakarā.
|
|
|