[ | skaņu celiņš |
| | Baroness - Vision | ] |
Manuprāt, tādos kosmiskos mērogos
jebkurš mākslas darbs (it īpaši literatūra) ir vai nu par Mīlestību vai Traģēdiju.
Viss pārējais ir tikai to interakcija, mutācijas vai blakus atlējumi.
Tā mīlestība jau var būt ļoti
dažāda – nosacījuma, beznosacījuma, reliģiska, politiska, romantiska,
metafiziska, ģimeniska, dzīvnieciska, mākslinieciska.
Un arī traģēdija: personiska,
bezpersoniska, pārpersoniska, kulturāla.
Saskarsmes (vai mijiedarbības) punkti
šai mīlestībai & traģēdijai jau arī vērā ņemami: attiecības, pretstatu cīņa,
karš, sekss, kultūra kā komunikatīvs (vai sāncensības) process, bezjēdzīgi braucieni
kosmosa bezgalībā, rēķinu kārtošana ar iepriekšējām dzīvēm, jaunības nostalģiska
apcere piedūmotā Barselonas bārā pirms rītausmas, neizbēgami satikušies
skatieni divatā peldot pāri klusam meža ezeram.
Visticamāk šādai strukturēšani
nav nekāda jēgas; gan jau kāds tējas, - vai ticamāk, kā stiprāka – filozofs ar
spēcīgu argumentāciju varētu visas šīs idejas nobliezt beigtas.
--- Esot tajos dienvidos (36o
Ziemeļu platumā, bet tomēr) tikai tur pa nopietnam sapratu, cik ļoti man
pietrūkst Saules. Triviāli, bet nu tiešām tāda kā māte, maize & mūža
mīlestība kopā liktas.
|