| [ | skaņu celiņš |
| | Lamp of the Universe - Into Dhyanna | ] |
Varēsiet mani saukt par apdauzītu
ideōtu ar kapitālu nespēju saredzēt kontekstu, bet tikai pēc tam, kad būšu izstāstījis Ideju. Viss grozās ap kultūru, valsts
kultūrpolitiku, kā arī Baltijas valstu brāļošanās/kopā tizlošanās ideju.
Drošības labad jāpasaka, ka tagad
sāksies fantāzijas daļa:
Kā būtu, ja visas Baltijas
valstis apvienotu $ kopējā kultūras budžetā. Latvijai tas būtu proper ieguvums pa budžeta līniju, bet pārejās
divas varētu izmantot ne tikai mūsu lepni atturīgo kultūras budžetu (lai noņirgtos,
piemēram), bet arī resursus (kinostudija, koncertzāles, muzeji, tā tur Cinevilla,
arī dabas, pilsētu & industriālo vidi, utt.), kā arī Pieredzi & Darbaspēku
(lētu, bet kvalificētu, kā jau Latvijā pienākas).
Bet galvenā konceptuālās domas daļa:
Kāpēc katrai valstij atsevišķi vajag
stūlboties, piemēram, ar savu "kinoindustriju"? Tad vēl tāda svarīga lietas
kā eirōvīzija, 3-ar-pusi grāmatu izdošana gadā par valsts naudu, visādi savējo
festiņi, savējo teātri, kaudze ar super dārgiem & (sev) svarīgiem žurnāliem, pat celt nesāktais Laikmetīgās mākslas muzejs, utt.
Ja varētu katrā valstī sadalīt
prioritātes: Igaunijai, piemēram, kino, laikmetīgo mākslu, literatūru; tautas etno-kultūru
& mūziku apmēram tikpat, cik ir. Latvijai: mūziku, teātri, literatūru,
tautas etno-kultūru apmēram tikpat, cik ir. Lietuvai nu tur glezniecību, tēlniecību,
literatūru un tā (ā, vēl eirōvīziju viņiem, piemēram). Vārdsakot, katram to, uz
ko ir ķēriens (pa lielam) & iestrādnes. Visu pārējo nu privātās &
sponsoru naudas, vai arī amatieru-fanātiķu līmenī. Lai taisa savas andergraunda
kustības, jaunos viļņus, margināļu scēnas, AŠ2 teātrus & tādā
garā. |