Gribēju piemetināt apmēram savai zināšanai, ka man tas proto-rudeņa laiks jau ir mazliet apnicis & manispēc var tīties prom no kurienes nācis.

It kā galīgi ne mana daļa, tomēr... iedomājos, ka vairumu mūsdienu LV populārāko personvārdu ir pelnījuši nest tika sisīši (skuķpuikas) vai leļļu namiņu meitenes. Visi šie Danieli, Ričardi, (Kristeri)*, Pauli, Filipi, Anastasijas, Evelīnas, Karolīnas, Kristiani, Samantas, Donāti, Ralfi, Sandiji, Barbaras. It kā briesmīgs konservatīvisms, bet zemapziņa vienalga dod Morzes signālus, ka vairumu ar šādiem vārdiem gaida metroseksuāļu ikdiena & japiju identitātes problēmas nākotnē.

Gluži kā dzīvojot kādā vietā, pienākas (vai vismaz iederas) spēlēt mūziku vai radīt cita veida lietas, kas visdabiskāk atbilst šim pasaules pleķim. Tā arī šim reģionam atbilstoši personvārdi, manuprāt, rada & nes vislielāko, tīrāko & spēcīgāko savas zemes enerģētiku. Nosaucot sīko par Mareku vai Stefāniju, manuprāt, jau a apriori var sagaidīt, ka, sasniedzot zināmu vecumu, šī jaunā cilvēka karstākās intereses būs amerikāņu slapjie sapņi, hameleonu rotaļas & piedalīšanās O-kartes akadēmijā.