No tendenciozitātes kā no sevis neaizbēgsi. Divas muzikālās apvienības, kuru nozīme man šķiet milzīgi pārspīlēta (saucot tās par novatoriskām, ģeniālām utt.) ir Beach Boys ar savu Pet Sounds & Arcade Fire no mūsdienu blicēm.  

Bīčboji rakstīja to albumu būtībā reizē ar Velvet Underground’iem. Ja pirmajiem tās ir sērferu popa dziesmiņas ar mazliet ietekmējošu psihedēlisku skanējumu & daļēji nopietnām tēmām; Tad otriem tas ir kā salīdzināt, nu piemēram Velvet Underground huh, ar pilnīgi random kultūrsnama džekiņu ansambli (BB), kas mīl dzīvniekus, sērfot, meitenes & reizi mēnesī pēc konča ballē uzpīpē zāli...

Ar Arkeidfaeriem ir labāk. Dziesmas gan ir mazleit vienveidīgas, nekļūstot ne pārāk popsīgas, ne eksperimentāli anti-audiālas. Laikam tieši smilkstošais & gaudojošais (protams, samērā kvalitatīvi) vokāls liek viņus pārtraukt mazliet (pēc pāris dziesmām) & uzprasīt: „Pie jums gadījumā nepalika tas mans reidiohedu disks?” Bet vispār es jauniešiem laikam ieteiktu paklausīties Gravenhurst sākumā...

Es tikmēr klausos Mācītāju on Acid, NSRD & Zvanus.