Šodienā (vakar) bija lēns starts, bet stilīgs finišs visam...

Vakarā attapāmies pilnīgā meža vidū, absolūtā lietū, labi vēl, ka ar ugunskuru, folijā ceptiem kartupeļiem ar sviesta garnējumu, alus ampulu & tabakdozi.

Ap pusnakti sadomājām tomēr aizsperties tos pārdesmit kā-em līdz Siguldai.

Bāzes nometnē nonācām 2-os, bet pusminūti pēc konkrēta gāziena sākuma...

Vakar tajā meža vidū pie ugunskura secinājām, ka esam diezgan konkrēti dīvaini. Kamēr citi iet uz formālās izglītības maģistriem, nodarbojas ar dzimtas īpašumu pārvaldīšanu vai plaukstošu (sic!) privāto mazo-vidējo biznesu, mēs domājam kā aiziet uz mežu & uzcelt tur būdu (indiāņu slieteni, štābiņu, nojumi, mājiņu, fortu).

Paskaidrojuma labad – tas tāpēc, ka vienam jau ir bakalaurs, bet otram atvase jau mēģina celties uz savām kājām...

Bet nē, varbūt tikai šis laiks ir tāds dīvains...bet ko gan daudz tas maina...