| it kā vakara pasaka... |
[Jun. 3rd, 2009|09:42 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Pasaules Gaisma - Melnbaltais Kino | ] |
Es šodien droši vien visvairāk izskatos pēc kaukāda māti neredzējuša & izstīdžejuša tomātu dēsta, bet dariet tā - piesieniet mani aiz kakla vai padusēm & atstājiet karāties siltumnīcā. Man nepatīk jaukt gaisu & negribas būt par visu problēmu cēloni... Mana dzīve garšo kā absints ar alu, un es pilnīgi neko tur nevaru darīt. jebkurā gadījumā, gāzt klātim kaukādu apdauzītu šampanieti taču ir tīrais neprāts, vai ne mazuļi..? Varētu pat pieņemt, ka es izstos kā neizdevies indiānis, bet neviens nepateiks kā es jūtos; tie asarainie lopi ar saviem acu ūdeņiem mani nekad mūžā nenokristīs, tā viņiem varbūt arī vajag... Bet varbūt tieši man vajag? Rakstīšana nav nekāda svētdienas izprieca ar katarsi īsi pirms panorāmas, tas ir sūrs darbs reizē ar vientulības kveldēšanu. Izdari visiem pakalpojumu & aiztaisi muti vienreiz! Paņem giču & bļauj, cik uziet, bet aizveries taču!
Pēc pasakainas vakardienas maģiskā ceturtdaļ-reālisma garā, neskartos mežos nāk šodiena skarba psiholoģiskā reālisma toņos...
|
|
|