| zombijiskās šausmas Spoku ielā |
[Dec. 11th, 2008|07:59 pm] |
Ir dienas, kad visa pasaule ir nenovēršami nozvērējusies pret tevīm;
Ir dienas, kad labāk būtu nebūt - dzīvam;
Ir dienas, kad ar savu eksistenci esi izvedis visus diezgan pamatīgi;
Ir dienas, kad paša eksistence ir izvedusi tik ļoti, ka jākož dūrē;
Ir dienas, kad vienīgā nozīme "dabūt drāzienu" - ir pamatīgi dabūt pa muguru...
Ir dienas, kad atraidījumi kļūst par negāciju ātrajām uzkodām;
Ir dienas, kad bezmērķīgi klīsti apkārt, sajēdzot, ka esi ļoti nepieciešams - citur;
Ir dienas, kad sevi iekausti par kļūšanu bezmērķīgi liriskam;
Ir dienas, kad skrien pa savu nolāpīto apli, gaidi kādu, kas izspārdīs iekšas, palīdzot tikt ārā;
Ir dienas, kad pat paša vientulīgā melanholija ir līdz kaulam apnikusi;
Ir dienas, kad kā paranoisks sikspārnis tu karinies visai pasaulei uz leju, ar tukšu vēderu & sāpošu galvu...
Un laikam arī... mēdz būt dienas, kad tas viss pāriet.
Bet vēl ne. |
|
|