| Kas ir atgriezies? |
[Aug. 27th, 2008|12:42 am] |
| [ | kosmosa fāze dvēselē |
| | dabisks | ] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Klusums, daba | ] |
No tā literārā
pasākuma atbraucu tā mazliet ar depresiju galvā. Kopumā sajūtas uz to pusi kā pēc
nometnes...
Bet šodien, pēc
noskrietiem gandrīz 20 kilometriem dzīves sajūta ir atgriezusies. Līdz zināmai
robežai, protams... Tomēr skrējiens garām visām tām Siguldas „īpašajām vietām”:
ar pustumsā un miglā grimstošo tiltu, ar vasaras pievakares saules iešķeltiem
mežiem klusas Gaujas krastā, ar smilšu laukiem un ūdens tuvuma dzestrumu, ar
līgano kājnieku koka tiltiņu, ar sārtās smilšakmens klintīs paslēpto velna alu,
ar ēnainām takām, ar norādēm Vecā Bebra
taka un Beigas, ar veco koku
saknēm kā milzīgiem asinsvadiem, ar purvainiem meža klajumiņiem un balonu
pļavām, ar matiem līdzīgām vijīgām ūdenszālēm veco dīķu virspusē, ar rimtām un
senatnīgām, lapām piebirušām vecupēm un attekām, ar pilīm un drupām, ar
rodeļiem un laivu bāzēm, ar sēnēm, kas aug tieši uz taciņas, ar svaigu plūmju
smaržu, ar sabriedušu pļavas zāļu smaržām, ar vagoniņu un gumijlēcējiem, kas
lido tieši perpendikulāri garām, ar nebeidzamām kāpnēm un beidzamu saulrietu
senlejas koku tumšajā zaļumā, Gaujas lejteces priekšā...
Kopā ar to cilvēku, kam esi uzticīgs un no kura strāvo dvēseles
radniecība.
P.S. Fuck me
sideways, ja no šī negāžas patētisms, bet vismaz esmu godīgs...
So fuck you very
large, you sarcastic bastards!
|
|
|