|
Jul. 2nd, 2008|12:56 am |
|
Šīs vasaras nosacīts sākums izraisa spēcīgi apcerīgu noskaņu.
Sēdēt un gandrīz 2 stundas runāt vigvamā ar Imantu Daksi (kurš tērpies indiāņu pončo ar maiju kalendāru) bija labākais mirklis līdz šim šajā vasarā. Fantastiskā sajūta esot bezlaika dimensijā. Ar Rudaku pļāpāt un pīpēt zāli nebija slikti nepavisam, tomēr...
Varbūt arī man nav īstais noskaņojums kaut ko tagad veikt.
Īstenībā tāda sajūta, ka ne īsti vēlo dzīvot, ne īsti mirt.
Iestrēdzis kaut kur pa vidu, mūžībā, skumju spoguļu bezgalībā. |
|