| uzjundī klope |
Sep. 4th, 2015|11:38 pm |
Nu jau kādi pie pieci gadi aizklīduši kopš tādas nopietnākas tuvcīņas (treniņā, turklāt ar dažiem noteikumiem). Pagājušās nedēļas pasākumi gan šo dūru klusēšanu teju pārtrauca.
Tā apcerīgi funktierējot, situācija ar sekojošu kaušanos varētu izraisīties pēc cimda tuvumā tēmētām replikām no sērijas: „Kas tu iedomājies, ka esi kaut kāds sūda Hemingvejs?” vai „kas iedomājies, esi labāks par savu vectēvu, ja?”.
Nupat piedzīvotajā svaidīšanās ar cimdiem un replikām gan izpalika. Vismaz tieši uz mani. Dūru vīstīšana iesākās vienā gadījumā pēc Rīgas pseido-māgslenieku-baltrocīšu bariņa ņirgāšanās un savas augstāk stāvēšanas izrādīšanas pret saimniecībā pamatīgi palīdzīgu roku un viedus padomus devušu vīru (turklāt vīru un karavīru (tagad atvaļinātu pensionāru) šo vārdu visīstākajā nozīmē). Otrā gadījumā – pēc sasodīti naivas žēlsirdības izrādīšanas pamatīgi sagurušam spēka mitriķim daudzlitru abrocīgā celšanā (citkārt ikdienā „ģeniālam advokātam”), kurš izlīmējās guļamistabas dīvānā galīgi nepiemērotā brīdī un atstāja to slapjāku par jebkuras pamperu kompānijas slapjuma kvotu.
|
|