| atelpa |
Jun. 10th, 2013|12:53 am |
|
Aizvakar ar M. bijām uz jāšanas nodarbību pa kvadrātu. Tas
ir tāds norobežots 60x20 placis, kurā ar zirgu jāveic noteikti manevri (rikši
precīzi pa stūriem, diagonāles, volti-cilpas, utt). Mana vājība laikam tā, ka
rikšotājam vēlos dot lielāku vaļu, nekā tas treniņā pienākas. Ne dabai, ne man nepatīk
taisnas līnijas. Otrs man tā sēdēšana/stāja uz zirga – pagaidām aizmirstoties
mugurā metas jūtams pīrādziņš. Pēcsajūta gan visai uzlādējoša, jo pa četrām
nepārtrauktām dienām Rīgā abi bijām saplakuši & ierāvušies nīgruma skafandrā.
Vēl labāka sajūta atsoļojot zirgus pa Gaujas malas mežiem līdz stallim, atseglojot,
iedodot naksniņas & aizvedot aplokā.
Pamostamies jau tai lauku sajūtā. M. vecātēva darbnīca ar to
smaržu atgādināja mana vectētiņa darbnīcu dzīvojamās ēkas malā. Tā pati darba
kultūra, kārtīgi saliktie instrumenti, ar rokām nopulētās koka virsmas.
Viņiem izrādās baznīcā talka. Tīrot logus, ielaidusies svīre.
M. spēlē ērģeles un tas putns līgani planē kā skaņas velvēs, līdz izlaižas.
Baznīcas bēniņos uzkāpju meklēt dēļus koklēm. Skārda jumts
sarīkojis pirti. Sausumā glabātie dēļi vēl no Ulmaņlaikiem, šiem cerība sanākt
par labiem skanētājiem.
Pēcpusdienā pārpeldam Ratnieku ezeru & pamērcējos pa
Kļķugravas avotu ledaino „kalnu ezeriņu”.
|
|