|
May. 12th, 2013|11:58 pm |
Šodien paceļojām zirgam mugurā pa Līgatnes takām. Zirgā gājiens visai meditatīvs. Daudz pēcpusdienas saules, viena Gaujas mala un svaigi izsprāgušu lapu smaržas. Līgatnes apkaime ir egļainākā vieta te tuvumā. Pasargā mieru.
Vienā brīdī gan likās, ka zirgu dāma vārdā Sigma mani tā kā pārbauda. Ik pa brīdim bija uzdevums sākt rikšot, saglabājot ķermeņa līdzsvaru. Jāju pēdējais un vienā tādā reizē jutu, ka zirgs jau aiziet lēkšos, kas ir divreiz platāks un ātrāks riksis, turklāt takai priekšā ir koks zirgam mazliet virs galvas. Varbūt vienīgais zars zirgiem šķiet visai labi zināmā takā. Šoreiz gan paliku pie zirga, ne zem koka.
Pirmajā nopietnajā izjādē vēl zināms paļāvības & svaigu iemaņu trūkums, bet vismaz prieks, ka varu sākt apgūt kaut kādas (iespējams) labi aizmirstas prasmes.
|
|