| trauc no kalna |
Jan. 17th, 2013|06:45 pm |
Nosalušo ķekšu labad jāatkaitās: vakar vakarā pēc 7 gadiem atgriezos uz nobraucamā kalna Kaķītī. Dikti nenormāli tas laiks pagājis, rēķinot paša dzimto pilsētu & pagātnes afēras ar sala sportiem. Negribas arī ticēt, bet uz trases nežāvos. Tiesa arī uz tās trases pāri galvai nebraucu.
Bija gan viena afēra - izdomāju nobraukt pa to pašu partizānu maršrutu, kur visādi psihie snoveri griež iekšā kokos. Tur izveidota tāda kā aleja, pamatīgi sniega rakumi-arumi ar papilnam pūderi, noslēgumā trampūzis, kas uzmet uz galvenās trases. Apmēram lec & zīlē vai ribās neieliks kāds sportists - šamiem tur slaloma treniņi vai kas tāds. Līdzīgi tādai padarīšanai kā moguls. Pirmo reizi tur ielikos slīpi kupenā, otrajā reizē pirms tampūša patiešām likās, ka kāds slaloma bērns nāk ar joni sānā.
Beigās izsala arī saviesīga vakara plāni, auto nobeidzās aķis kalna galā. Tas vēl tāds autiņš, kam to aķi nemaz atrast nevar, pamācība vācu valodā, visiem smadzenes nosalušas. Bija vien jāgaida palīgu helikopteris un tādā garā.
|
|