gribēju paskatīties perseīdu lietu, bet sikspārņi sāka brukt virsū. ievēroju, ka viņi mani ienīst kopš vienu no viņiem nestīšām iespiedu durvīs. es tiešām nezināju, ka viņi guļ durvīs. grāfs drakula gulēja zārkā, tas ir viss, ko par viņiem zinu. kā arī to, ka viņi neveikli staigā un pīkst kā peles un ne jau no melīgās literatūras es to uzzināju, bet gan no tās nakts, kad krasi izbijos no miega un tur tas bija, iespiedies istabas stūrī, mēnesnīcas apspīdēts, bolīja savas melnās izvalbītās acis, it kā nepārtarukti būtu šausmīgi pārbijies no tā, ka ir pieķerts.