pēdējā laikā ļoti daudz guļu - desmit stundas, divpadsmit, četrpadsmit un varētu pat vēl, ja vainas apziņa nesāktu mocīt. dienām it kā pazūd laiks. sevišķi, kad viņa te nav. uzgleznoju lauvmutīti un jau atkal eju gulēt, uzgleznoju liliju un atkal gulēt, peonijas, gulēt. dārzā viss kā zem ūdens. strazdi peld man garām ar kukaiņu pilniem knābjiem, lāses tik lielas un dzidras uz īrisu asajām lapām; kāds te ir bijis, atstājuši figūriņas pie durvīm; Schrödingera kaķis, apēdis tikai pusi sirds, prasa vēl.