vietām privāts vietām izcirsts secība melnas pēdas klejo izcirtumā piezīme sev šī nav īstā vieta mīkstiem objektiem kosmoss slīd pāri plašajām debesīm miljons atspulgu dieva ritenis nogriezis mūsu balsis redzu tikai to kas manā priekšā cita nav 360 daudzstāvīgs klusums noliiecis galvu tavas platās rokas sagrābj sūnas nervi plīst viens pēc otra sarkanās vaboles izskrien aplī plenērā es redzēju bērzu pilnu ar šīm vabolēm tām garšoja bērza sula blakus darbnīca tu sajūsminies par manām skicēm es vēl nezinu nevienas zvaigznes nosaukumu ūdens litriem mani pamet viens divi četri seši diennakts fragmenti vieta tava caur manām acīm atlikušo lapu skaits vējš stumj mani uz priekšu ārpus ikdienišķā es virzos atpakaļgaitā ja vēl neesi pamanījusi te viss ir otrādi varbūt līdz dienas beigām atradīsies kāda ūdens glāze melnā aprīļa saule aiznes mani uz sākumu tikai kontinenta mala Arameja kalns ūdens līmenis te ir normāls es virzos cauri kontinentam uz ziemeļiem ierobežojums ir tikai atmosfēra kājām pieaugušie spārni es mācos šņorēt kurpes un tu man it nemaz nepalīdzi mazgā traukus kamēr pienāk vakars tas pats slieksnis uz kura toreiz sēdēju tagad nodala mani no tevis mūžīgi.