modificētas ejas stumj mani salauztā spogulī dziļa marianna mani sagaida gravitāte 0 zvaigznes 0 kritiens nebeidzams satrunējušu koku smarža vietām plaukst skaistums violetā migla paceļas un uznes mani atpakaļ ovālajā istabā binokļu vitrīnas saslietas bises mākslas darbi bez parakstiem milzīga acs durvīs mans draugs piekūns sudrabsakta nostājas likumA priekšā sadurtu lelli labajā rokā mans kungs šī nogrimusī pasaule nes žēlabas visās pasaules skārda rīts ar kruasānu un kafiju atkal esmu Spānijā un tu man prasi par ko es domāju. es domāju par to, kā tu manī nekad neklausies kamēr jūra aiznes mūsu tukšās krūzītes uzraksts nodziest durvis atveras smilšu laiva joprojām stāv tur pat kur mēs to uzcēlām.