nešī nav mani mī metaldoms kāpēc gan tas vajadzīgs vēl viens čemodāns avotiņš galvvidū pārplūdis kā katru pavasari apkārt un apkārt c.c.w. es sekoju dilanam kā maza meitene kura dzīves nogalē pārvēršas par vienu no tiem tuksneša kanjoniem kurus tik ļoti mīl smilšu pele Melnās Debesis un mūsu mīlestība atstāj trīs pēdas katru uz savu debespusi katra savā zābakā tuksnesī visi vienmēr sapņo vientulību rokas aizstāj vārdus acs viena baidās otra beidzot viena vietās kur nekad iepriekš nav bijusi pamodusies tik pēkšņi ka gulēt nekad vairs neaizies zaļa caurlaide saulē izbalējusi pelēka mana asimetrija mirāža laimīgs mitrs vējš meklē ļaunumu visu savu dzīvi bet tas maina formu tiklīdz to atrod es nezinu ko es meklēju puerto vai rico es zinu tikai to, ka viņa mati ir viļņaini un čemodānā dzied divas mazas peles Pazudis un Nav Ko Zaudēt Vairs.