bi un de nezi. robežas slolo piekārtas kāršu krustu krāsas smuitas garkājes dievlūdzēji piesien krustu manam kaklam un debesis iekrāsojas savasarā klīstu kapcē nestu neesu pievilktas krases zvaigznes sarkanas midžina bulli loki loki vietējais medaļnieks atsakās no sava titula un iesmērē logu asinīm pāta sei es biju tikai nevainīgs pilsonis kad pa mani sākA šaut dieva sūtnis neglītā seja ar rētu lūpu kaktiņos meduks sarva ziepju burbulis lukss slima sermuliņa saimniece 500 gadus vēl turpina dzīvot par spīti prognozēm viņa apprec cilvēku ar zvaigzni pierē. zvaigznes gaisma iziet cauri rokām un cauri kājām. pasaule paliek maza un mans liktenis paliek manis pašas rokās.