šodien kārtējā dedzināšana un ārā mešana. no šķūņa sadedzinājām bojātās kartupeļu kastes, baroka galda kāju, padomju armijas mēteli ar nograuztu roku, pussagrauztus dēļus, mumificējušās ādas kurpes, skapīti, ko saplosījām ar lielo cirvi, vilnas bērnu mētelīšus (tie laikam bija mani bērnības mētelīši, jo viens bija sarkanbalts un man ir dažas atmiņas, kur tas parādās, bet varbūt tas bija sarkanmelns(?)), puspuvušas grāmatas un padomju žurnālus, starp kuriem atradu vienu simtgadīgu Hamletu un pasaku grāmatu ar Sniegbaltīti, Pelnrušķīti u. tml. Tās abas tad arī paturēju.

Vakar sašķiroju dokumentu kastes un vienu veselu kasti arī sadedzināju.

Ko vēl, lai sadedzina?

Pa to laiku fonā Renārs visu dienu kuļ graudus. labību.

vēl bija tāda epizode, kad Begemots mani sasmīdināja līdz asarām un burtiski pēc minūtes viņš atklāja, ka mana mašīna ir pilna ar ūdeni. principā būtu jāraud, bet biju dzērusi moku un bija po. tā arī nesapratu, no kurienes tas ūdens. šodien par to vairs negribu domāt.