Svētdienu rītos man patīk uzlikt kādu melnbalto filmu, nezinu kāpēc tieši svētdienu rītos. Uzliku I Married a Witch un gatavoju brokastis, kamēr Begemots pagalmā lika kopā jauno zāles pļāvēju. Kāds seksīgs jaudīgs aparāts, nevaru sagaidīt, ka varēšu ar to dragāt. Un tad viņš ienāk virtuvē ar noplīsušu startera rokturi. Neesam pat paspējuši iedarbināt, ka jau saplīsis. Tur laikam kas raganisks vainīgs. Ko?? Kā tad Jūs tur viņu rāvāt? klausulē sauca sašutusī veikala vadītāja. Kamēr abi ar Citronu aizbrauca uz veikalu bļaustīties es izlēmu palikt mājās. Iekurināju krāsni un kamēr kurināju atcerējos Kristapu, kā viņš bargā ziemā kā cibiņš ar ragavām brauca uz mūsu mežu pēc malkas, redzēju viņu pa virtuves logu. abi viņa vecāki bija brutāli dzērāji un viņš acīmredzot bija aizsūtīts pēc malkas. visi viņu vienmēr sita un viņš kļuva ļauns un nešpetns, nonāca kolonijā 13 gadu vecumā un kad no tās iznāca viņš bija pilnīgi mainījies savā izskatā - no sīka, smalka puņķu tapas kļuvis par skaistu puisi. iepazinās ar meiteni, likās, wow, cik normāla meitene, varbūt Kristapa dzīvē viss tomēr nokārtosies. bet vienu dienu Begemots dzirdēja viņus strīdamies, patiesībā gandrīz tur pat, kur viņš toreiz ziemā brauca ar ragavām. meitene bija viņu krāpusi un nākamajā vai aiznākamajā dienā viņš jau bija pakāries. Begemots pārradies nesaprata, kas noticis, vai kādas sliktas ziņas saņemtas?

nu, un tad cilvēki man prasa, kāpēc man tik tumšas gleznas. bļa, tas ir tas, ko es visu bērnību sev redzēju apkārt. un jūs arī, sukas liekuļi. varbūt jau esat aizmirsuši?!