uzticies cilvēkiem, kuriem var uzticēties
un neuzticies tiem, kuriem nevar uzticēties"

tik vienkārši, bet es nez kāpēc mūžīgi paļaujos uz neuzticamiem cilvēkiem, gaidot no viņiem kaut ko vairāk, rezultātā viļoties atkal un atkal. nu varbūt tomēr, varbūt šoreiz, cerība mirst pēdējā, viņam taču ir kapacitāte, visiem ir. nē, nav. ir tādi cilvēki, kuriem nav. pieņem to un taisies ka tiec, dieva dēļ!

"this body is like a shirt that you'll just dismantle and dissolve
and then be part of the grand cosmos full of stardust"

es jau visu laiku rakstu, paņem acis rokā, stulbeni.