tik depresīvi šādā laikā strādāt mājā, kamēr ārā saule un viss kūsā, čalo, svilpo. iekšā vnk drausmas, gribas pakārties. Begemotam laikam apnika mana čīkstēšana un viņš man iekārtoja ofisu zem ķirša. esmu ekspešelī apmierināta. pa zāli lēkā dzenis, tagad uzlaidās ābelē, garām pagāja mežoņkaķis Mū, divi traki strazdi uz mani lūr un svilpj viens otram kko, pa kāju uz augšu rāpo skudra. ķirsis tikko sāka ziedēt. cerams, ka nesāks līt, man vajag jumtiņu, likšu Begemotam uztaisīt jumtiņu. pasūtīs dirst vai ne? no es fin.

"I drove home and tucked it away in a black borrowed slipcase and kept it apart from my other books. Not wishing to take responsibility for the unspeakable evils that might befall them I refused to loan it or even show it to curious friends. Today I feel pretty silly about the whole thing."