klusums lielām rokām aptver melnos olīvkokus skaņa iestrēgusi zem mizas lauztas līnijas tās elpo Roda mūžības tunelī iestrēgusi uz kailas zemes krituši zari ogļmelni netīri pirksti viņas balss uzmodina mani nakts vidū un lūdz lai tai sekoju viena kāja tad otra 4:30 es parakstu savu vārdu Es. logs ir aizsvīdis smilšu katedrālē kuru cēlušas miljons rokas mēs regulāri tiekamies te - pludmalē un guļam gliemežvāku formās tīklu acīm mēs izmelojam cauri es ievelku krustu vietā kurā man ir veicies visvairāk bet to nesaskatīju mana atrautība no realitātes kā privāta istaba bez griestiem pilnīgi neaizsargāta bet kas par skatu kas par skatu romieši būvēja visus savus ceļus uz šo istabu tā arī to nesasniedzot dizorientēti apmaldoties vīna glāzē kā augļu mušiņas trofejas vienmēr mūsu pašu saules noskūpstītās takas lauru zari sakarināti krāsns stūrī žāvēties saule ceļas Roda stāv pie loga vērojot Āfrikas krastus smilšainām rokām berzējot acis gultas kājgalī sabērti sīki ziedi zili dzelteni raudot pēc miega manā neskaidrajā prātā ielaužas smarža garša tekstūra verdošs katls iet pāri visos koridoros rudens 30 sekundēs TV3 Lie stacijas triks kā tu stāvi uz perona kā kalns tikai pa daļai apgaismots brīnumā un šausmās izmetot tīklu zem koka cenšoties notvert katru kastani kamēr tīkla acis veras platākas un platākas. - bezjēdzīgi, tu saki, un pēdējā minūtē ielec vilcienā Rīga-Jelgava-"a confused and composite message that they sent back to us".