karims iesēja pērli un gaidīja to izaugam kastanī kastaņi vis nav nekādi kastaņi, minos, lūdzu atver vienu un pastāsti ko tu redzi cilvēkzvērs samtainā rozes āda pastelis mans pussy magnet trafalgara laukumā klausamies mūziku no astoņdesmitajos uzcelta radio dzīlēm iemurrā pagrabstāvu visādi gramstikli pieres daivas atleciens nokaltis nobālējis koks stacijas laukumā mēris guļ izrubījies uz kāpnēm māsiņa klausās sirdi klausās kaulus klausās riebuma piepildītā komisāra lamās dēle ir viņa mēle un lauvmutītes piespiestas zem viņa kājas zvana mājās sievas vīriem un melomelomelo lipīgs ķirsis starp zobiem taviem nosulo visu zodu un visu kaklu, mās, atlicini man kādu kapeiku es necils lietus vīrs sapinies nelaimīgs suvenīrs sefirots pieglaudīgs draņķis pazīdīšu par prieku gamī bēr salipini dažu, e?

šis audio skan paga toreiz zils un sarkans atstarojās tāds lēns lēciens un publisks apskāviens Roma uzcēlās vienā dienā ar baļķi atnesās visa kompānija un uzblieza neticamā ātrumā tā ka koki šņakšķ un bērzos sakārtajās pudelēs ieslodzītie tēli veltīgi gaidīja savu pestīšanu maza saule izstūma mani ārā un lika dzert upes ūdeni ar laivu pavisam zaļu ozolu skudras kodīgas un septītais numurs nostājas man blakus blondu galvu mazu atpakaļ atliektu krēslu un neparastu dievīgu basu pēdu iestaigātu taku apļveida pirkstu kustības mani iemidzina stāsti par radioviļņiem un alkoholiķu bērniem ir četri no rīta un man nenormāli slāpst uguns bedrē.