mans mežs ir pilns ar sūdiem ar kanalizāciju, kas te nāk pa trubām no visa pagasta: no parka, no bērnudārza, no mana bijušā klasesbiedra pakaļas, visi šie smirdīgie mēsli pārpludinājuši vecās padomju laiku akas, kuras skopuļiem žēl mainīt lai gan nauda viņiem priekš tā ir iedalīta, esmu pļāpājusi ar to priekšnieku, bļaģ "ko jūs brīnaties, ka cilvēkus no dzīvokļiem sviežam ārā, mēs dzīvojam kapitālismā! tas ir NOR MĀ LI."
tāpēc dēļ tā kapitālista visi tie mēsli tagad tek pa notekgrāvi iekšā Elejas upītē un atnāk sieviete no Jelgavas vides dienesta un norausta plecus, atnāk puisis puisītis blondiņš neko nesaprot, bet galvenais te vispār skaitās arī norausta plecus "ziniet, tur zivju cehs, kā viņi piemēslo" ko? kāds mums sakars ar zivju cehu, mazais beibij? tas ir tur. mani ozoli stāv tavos mēslos un ķīmijās, lil bambiino. beigās atsūtīja kaut kādu dranduļetu, kas pārpumpē no pilnās akas uz tukšo un neatrisinās cēloni, visu nakti pumpēja, vo tikko apstājās.
zivju cehs... ZIVJU CEHS!

vispār, kopš jāčakarējas ar īpašuma lietām - jākontaktējas ar pagasta un novada pārvaldi, es ļoti labi saprotu, kāpēc mūsu valsts grimst mēslos - nevienam NEEE IIN TEE REEE SEEE nekas.
Ir mums te viens cilvēks, kurš cenšas palīdzēt. Tad no saviem kolēģiem viņš saņem jautājumu "kāpēc tu viņiem palīdzi?".

P. S.
- Un kā Jūs atrisinājāt zivju ceha lietu?
- (klusums), skatiens novēršas tālumā. ozolu zaros rotaļājas vējš.