noskatījos brīnišķīgu dokumentālo f par fermas dzīvniekiem, kurus palaiž savvaļā; kā lauksaimniecības zeme pamazām kļūst par paradīzi, ja arī to liek mierā, tāda bioloģiskā daudzveidība kukaiņi, tārpi, atlido aizsargājamas sugas, tauriņu mākoņi. fermas dzīvnieki kļūst par tām personībām, kādām tiem bija jābūt - brīviem un laimīgiem. visaizkustinošākais bija par cūku, kura, par spīti šaubīgajai prognozei, tomēr pārcieta ziemu un pavasarī izlīda no krūmiem ar strīpiņu jauniem ruksēniem; kā viņa bija iemācījusies tos iekašņāt lapās un apklāt ar tām, lai viņiem silti, kā cūkas iemācījās nirt, aizturot elpu, jā cūkas var ņurkot un makšķerēt austeres. varbūt nākošo gleznot cūku?
tagad sapriecājos par to, ka arī manā īpašumā ir salīdzinoši liela dabas daudzveidība, bet varbūt vajag vairāk? gribu vairāk.

Wilding [el regreso de la naturaleza] 2023