Comments: |
nu tad labi, jo tas Idiots ir mana bērnības trauma, metu līkumu visai slāvu literatūrai, pat Gogolim, par visu grāmatu grāmatu - M&M pat nerunājot, kuru "apriju" nepiedienīgi vēlu:> bet pēc pieredzes šitas žanrs izlasās 2dienlaikā un nemaz nav tukšuma sajūta, izklaide arī vajadzīga:)
kāpēc jāķeras klāt idiotam 10 gadu vecumā???
es biju psihs (lasīšanas ziņā) un bērnu plaukti bija vai nu izlasīti, vai kļuvuši neinteresanti:>
skaidrs. es bērnībā siekalojos uz donu kihotu, bet pietika prāta pagaidīt, kamēr paaugšos :D
ūūhhh, Dons Kihots proms valodas ziņā bija svešāds, bet atminos izdevumu dikti jauku, lielos cietos vākos ar krītpapīru (?) vai pergamentu starp ilustrācijām, trūka vēl apkalumi ehh
man liekas, ka mani vilināja tas, ka tā grāmata izskatīja milzīga! jau tad zināju, ka size matters.. :D :D :D
P.S. neatceros, 3 vai 4 klasītē, laikam 3, obligātās literatūtas sacerējums par Vika "Staburaga bērni"...uzbliezu tomēr par Vonnegūta lopkautuvi Nr 5, pirmo reiz man sacerējumā bija 3 atzīmes:DD | |