|
[30. Mar 2011|10:55] |
Patiesībā velosipēdists uz Rīgas ielām - tā ir ļoti liela izdzīvošanas skola. Jo tevi nemīl neviens - gājēji, šoferi, sab.trans. (c) Afoņa |
|
|
Comments: |
kā šoferis kļūstu uzmanīgāka, kas droši vien nav slikti :) kā "dažas reizes sabraukts" gājējs esmu gatava arī kauties.
"kā "dažas reizes sabraukts" gājējs esmu gatava arī kauties." ir šodienas komentārs:) ehhh
nu bet! pie tam vienas vasaras laikā.. sāka likties, moš man uz pieres "nobrauc mani!" uzrakstīts :D
Man liekas, ka tiem, kas brauc pa trotuāru, ir jābrauc lēni, uzmanīgi un smuki (es tā daru, man pat neērti, ja gājēji speciāli palaiž garām). Tiem killeriem, kas grib braukt ātri (ātrāk par skrienošu vidēja vecuma gājēju), ir jābrauc pa ielu starp mašīnām. Pati esmu bijusi lielā ātrumā nobraukta plakana Vecrīgā uz Kaļķu ielas. Man ta nekas, tikai zilumi un caurumi, bet ir taču miljõns mikroskopisku bērnu un tirlīgo sunīšu, kuriem tāda sadursme būtu letāla. Ja kāds uz ietves man aizdrāžas garām tā, ka mati noplīvo, tad tiešām tādu klusībā nolamāju šausmīgiem vārdiem.
proms, ka normāli mīties var tikai pa ielu, un kad gājējpiderasi atšķirs veloceliņa zīmes uz asfalta es nez:/ | |