|
[7. Feb 2011|15:53] |
Kopš ir pilnīgi skaidrs, ka morkaķis mani saprot, es mazliet tomēr piedomāju pie tekstiem. Nu testa poligrāfveida sarunu iespaidā kautvai. Zin` tu viņam monotoni stāsti visādas glaimojošas lietas (no sirds, protams), Moris tik savā kaķvalodā precīzi iestarpina starp katru komplimentu piekrītošu un apmierinātu murrmjau. Tad nemainot balss toni un smaidu sejā es tā pēkšņi, rāmi iestarpinu pa vidu: "es tagad pāris dienas maukās, bet tu kastrātiņ, uz diētas, mutē stumjamo piemirsu tev sagādāt". Kaķis pieglauž ausis, atlaiž, neticīgi paskatās ar WTFK skatienu un zaudē "valodu" un seko tāds pats WTFK ņaudājiens. Es jau kā tipisks divkājainais ambālis, nesaprotu ne pusi viņa valodas, Moris gan saprot visu. Kurš gan nav bērnībā sapņojis, ka klāra ausīm tā dzīvnieku valoda. Īsumā, sarunājamies ļoti. |
|
|
Comments: |
Manu pirmo kakji sauca Uusinsh. Kad vins apkakajas ne tur, mes vinju saucam par Suudinju :) Tada pasha intonaacijaa.. vins lidz pat savam 19 gadu sirmajam vecumam neatskiira sos 2 vardus. Bet varbut atskira, un izlikaas neatskiram ;-)
hh, manējais 1 (vienu!) reizi tikai tādus sūdus savārīja, tiešā nozīmē, pašā sākumā. Kā tagad atminos, kā skrēju ex stāstīt priekā, ka kakiņa īstajā vietā - kastē, nu gluži kā derdzīgie bērnu kakustāsti:D | |