Sestdiena. |
[21. Aug 2006|11:12] |
17. augustā apsveicu māsu v/d. Prasīja kad precēšos un „pieaugšu”. Parasti oponentam nav argumentu uz manu jautājumu: Kā man nav, kas ir juridiskai ģimenei? Šoreiz māsa pēc ilgāka pārdomu brīža – bet ģimenes sajūtas? ... varbūt man to nevajag? Iespējams nevēlos nevēlos ģimenes sajūtu, jo nezinu KĀ TAS IR. *** Vispār sēžu stacijas laukumā pie alus, grāmata Zaļā jūdze un rakstu šo uz papīra. Pēc tam ierakstīšu šeit. Redzu, ka izceļos uz šeienes apmeklētāju fona. *** Aizsmēķēju nākamo cigareti. *** Komponisti. Juris Kulakovs – personība, fascinē, mūzika ģeniāla. Mārtiņš Brauns – atpazītu vienmēr šo „rokrakstu”. Pēteris Vasks.... Vairāk jau nav. Raimis iet nahuj! (atvainojiet). *** Man pateica, ka mani mīl. Bail. Redzu priekšā glezniņu burinieks jūrā – cik zīmīgi. *** Palasīju Ulda Pūcīša dienasgrāmatu. Citāts: „Aizvien vairāk jūtu, ka apkārt vieni idioti un paskatoties spogulī sāk mākt šaubas.” Iespējams nocitēju neprecīzi, to izlasīju pirms 10min, bet laiks ir relatīvs, kā teica viens slavens žīds. *** Pa manu roku lodā lapsene. Nedzeļ. Es izaicinu, bet nedzeļ . *** Visticamāk šis monologs nevienam nav vajadzīgs. Arī man (iekvekstējās egoisms). Šī situācija iespējams rīt neko nenozīmēs, bet tavernās labi rakstās. O! Gaisā aizlido Tautas partijas balōns. Kādēļ es ievēroju lietas, kas neiederas šajā situācijā? *** Aizsmēķēju cigareti. *** Sēdīšos vilcienā un braukšu uz Tukumu. Patiešām nezinu kādēļ. Pēc tam Jaunpils... P.S. Cik labi, ka šo sūdu gandrīz neviens nelasa. Neizlasīs. *** Apmēram pusstundu vēroju ‘dzīvi” apkārt. Nepamet sajūta, ka neesmu piederīgs šai dzīvei (iespējams atkal ego). Pie auss slāvu sieviete sarunā randiņu šeit. Viņa saka: „Davaj pri Paķ!” (izlasu, ka esmu Patio pizza). Atkal ievēroju lietas, kas nav svarīgas. Jāiet! Nu nezinu kādēļ... Vilcienā pamanu vairākas krūšu bedrītes. Tas ir seksīgi. Bļeģ mani tracina caurvējā pakārtie Maxima maisiņi uz pakaramiem, kas čaukst!!! Tagad braucu uz Jaunpili. Nezinu kādēļ. Pamanu skaistu pieminekli un kapus. Es te esmu 1x. Jūtu, ka pasažieri viens otru pazīst. Iekāpa skaista sieviete. Es esmu psihopāts?! ... savam vecumam. Skatos pa logu – interesanti skati. |
|
|
Comments: |
goddes goddesiņ, buča Tev :*
| From: | pzrk |
Date: | 21. Augusts 2006 - 19:07 |
---|
| | | (Link) |
|
Man patīk šāds rakstīšanas stils.
From: | (Anonymous) |
Date: | 23. Augusts 2006 - 19:23 |
---|
| | | (Link) |
|
nejauki ir baidiities no kaut kaa tikai taapeec, ka nezini kaa/kas tas ir... Taa var baigi atpalikt no dziives. Agzas
| From: | goddes |
Date: | 6. Septembris 2006 - 16:44 |
---|
| | | (Link) |
|
atpalikt no dziives gan es nebaidos. vispaar ku kretiinisks formulejums?!
Nu es teiktu, ka tu tikko veici pats savu psihoanaliizi ;) Pats uzdevi jautaajumu, pats atbildeeji un atbildeeji pareizi. Palika tikai noveerst ceelonjus un sekas shiem jautaajumiem ;)
Gandrīz trīs gadi...un redz kā viss ir pamainījies. Taču ir, vai ne?
Nav pamainījies, sajūtas un viedoklis ir līdzīgs, tikai viena atšķirība - es tagad esmu laimīgs. Un laimīgie raksta sūdīgus tekstus:(
Jā, tā diemžēl ir... diez kāpēc tā ir? M? Vai zini?
Prasīja kad precēšos un „pieaugšu”. <-- man arii ljaudis meedz uzdot shaadu jautaajumu, ljoti divaini, ka taadu jautaa vientuljajiem, it ka vientuljais zinaatu atbildi uz jautaajumu KAD?, vieniigais, ko var atbildeet: nekad. (tas ir, sapratu, ka tas uzdots tad, kad veel biji 1) | |