| Mēs visi esam trīs. |
[6. Dec 2012|15:58] |
Es sapratu algoritmu, divas lietas kā uzrakstīt dižpārdokli - izvirst triloģijā un iekļaut nosaukumā "spēle". “Bada spēles" Sūzena Kolinsa, padevos un atdevos, baisa inde, jo nevar aizvērt un atverot acis atkal jāturpina. Jāsaka gan, ka bez paliekošas vērtības un grāmatas, kuras otru reizi nekad nelasītu. Ekranizējums pēc tam drausmīgs, sliecos uz diviem iemesliem - autore paturēja ekskluzīvas tiesības maisīties kā jātaisa kino, otrs jau pieminētais, laikam jau seguma nekāda literārā ziņā. "Meitene ar pūķa tetovējumu" Stīgs Lārsons arī ļoti indīgs, bet jau biezāks segums, kur spēle? Otrās daļās nosaukums ir "Meitene, kas spēlējas ar uguni"! Vispār ciets gabals un iesakāms, ekranizējums traucēja mazliet gan savu fantāziju laist auļos, bet ne tik ļoti, it sevišķi zviedru filmētais. Patriks Ness "Haosa spēle" ar citādākiem grāmatu nosaukumiem, esmu gan tikai divas izkniebis un gaidu trešo. Ļoti klasiska zinātniskā fantastika, jūtama Lema ietekme, bet iepriekšminētā inde neapšaubāmi - nevar aizvērt. Zvaigznes marketiologi pielīdzina Bada spēlēm, bet tas ir mārketings, jo labāks un iespējams paliekošs. "Troņu spēle" Mārtins Džordžs R.R. Esmu gan izlasījis tikai pirmo, bet jau skaidrs, ka lasīšu tālāk, pierezervēts bibliotēkā ir, taču iepriekšējais ņēmējs dikti ilgi lasa, nu ko var 750.lpp interesantu gabalu lasīt jau otro nedēļu?! Ekranizējums ekselents, dārgi un pamatīgi, mans iemīļotākais personāžs ir punduris Tīrions Lanasters, kurš auguma nepilnības kompensē ar asu mēli, melnu humoru un tik pat asu prātu. Kaut kā tā, jā. |
|
|