| |
[16. Dec 2011|11:40] |
Jau vairākkārt kaut kad esmu šokēts pieminējis kādas elitāras pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju, kas intervijā konceptuāli jauca (nezina?) "ka" un "kad" lietošanu. Pie brokastu putras iepriecināja Radio 101 viešņa, vārdā nesauksim, tviterī atrodama. Gan jau labs un interesants cilvēks, bet viņa ir literatūras skolotāja. Tātad stundās sēž uz galda un ar skolniekiem runājot slengā, lai satuvinātos. Manis pēc sēdi kaut vai uz aizkara stangas, bet slengu var iemācīties uz ielas vai ieslodzījuma vietās. Uz Terzena piezīmi par Lejiņa "Zīmogs sarkanā", atcērt, lasījusi nav. Labi, visu nevar izlasīt, bet tad seko: "Vispār man nepatīk proza, esmu dzejniece!" Jehhh! Rainis arī nepatīk, saprotu, bet klusē! Vispār jābeidz brīnīties, ka mūsdienu jaunatne vairs savas domas nespēj pasniegt pat vienā saliktā un gramatiski pareizā teikumā. Zināt kuras skolotājas pēc eksāmeniem izlaidumā saņēma visvairāk ziedus? Ne jau pašpuikas, kuru stundās "haļava", kas centās iepatikties ar brīvdomību, bet tās, kuras ko iemācīja un mācību gada garumā tika mazliet pat ienīstas. Izņēmums ir tās dažas, tūlīt pēc universitātes, kurās iemīlējās.:) Skolotājam manuprāt ir jāprot iemācīt, nevis par visu varu censties iepatikties. Varbūt kļūdos...? Jauni laiki, citi tikumi. |
|
|