Un tagad par jauko. |
[2. Apr 2008|12:09] |
Kad zanda apvaicājās pirms kāda laika, ko lai atved no Itālijas, vīnu kādu, es piesarcis nomurmināju klusu vēlmi pēc kādas aromātiskas olīveļļas labāk. Un vispār biju jau piemirsis. Tak dullais Zanducis atjājās uz krogu ar veselu dāvanu maisu. Toskānas pesto - mmm, mazliet atsit aknu garšu, zaļā Genovas pesto - mmm kāds aromāts, balzametiķis, olīveļļa ar baziliku, rozmarīns, krāsaina pasta, kas iekrāsota ar garšaugiem, nevis pārtikas krāsvielām, tak vēl smuka eļļas izlejamā pudelīte ar snīpi. Lieki teikt, ka zanda stingri tika noliegts maksāt par alu Runcī. |
|
|
Comments: |
From: | zanda |
Date: | 2. Aprīlis 2008 - 12:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Beidzat tak ņemties! Es no Jūsu patiesās reakcijas gūstu daudz lielāku baudu nekā Jūs no tā paša pesto :)
Vispār, ja kādreiz būtu bagāta un man būtu laiks - es bieži taisītu dažādas dāvanas cilvēkiem sev apkārt. Citreiz pieķeru sevi pie domas, ka prātā ir iesēdies kāds cilvēciņš (citreiz pat gandrīz man nezināms), un viss - gribas kaut ko jauku izdarīt viņa labā. Kāds nenozīmīgs nieciņš, kāda dāvaniņa - tās taču ir tikai mantiskas vērtības, bet beigās rodas tik jaukas emocijas.
Nu jā - paldies Jums :) | |