un tomēr jau tik ļoti esmu pa šito laiciņu pieradusi dzīvot viena. škiet gandrīz vai lieki un nevajadzīgi, ka manās mājās ir vēl kāds, izņemot kaķi. esmu vai nikn uz sevi par to.
pēc pāris dienām mans miteklis akal būs 'vecmeitu' dzīvoklītis, ar aliņiem ledusskapī un apkārt skraidošu kaķi un netīriem traukiem.
un visus pārējos- pīs tevi zirgs.

p.s. ak jūs laimīgie proletārieši, kuriem nav jādomā par rītdienas darba jūgiem. negribu. bakstīšos un kankstīšos un īdēšu.