ārprāc! tiešām vaigi no smaidiem pārplīsīs. laikam jau pēc "lēmuuma" pieņemšanas, iemīlos ik uz stūra.
neteikšu, ka jebkurā katrā, bet tas notiek. šķiet, ka taureni lido vēderā bezgalīgi!
Un piešņākt uz rītdienas agro maiņu, gribu lai šī sajūta paliek iekšā visu laiku1 negribu pēc pāris stundām pamosties un konstatēt, ka ir tikai morālas un ne tikai paģiras.
riktīgi jauks pasāciens sanāca tas hosielas un baložu koncerts.
esmu pilnā ar smiekliem, labsajūtu, mazbišķiņ vilšanās, daudz taureņu un citu skatu uz dzīvi.
šõbrīd tiešam vienalga, vai jūs mani mīliet, bet jūs jā :)

Te es esmu, citaadi nakts paarklaas visas peedas, lai dienaa taas neviens vairs neuziet.

aizejot uz Tehnikumu, kur hosielas un baložu koncītis, piesēdu blakus vīram, kur nu vēl bija brīva vietiņa.
sacienāja ar rozīnēm. pēc bŗitiņa jautājums- vai es kādreiz neesot rakstījusi Liesmā. redz, viņam esot redzes atmiņa un viņam esot galvā līdzīgs tēls manējam...noraidoši pakratīju galvu un sasmējos. tad, kad manās rokās bija Liesma tais laikos, es vēl tikai bildītes skatījos. heh. pēcāk gan uzzināju, ka tēls ir galvā no veca rīgas laika- no 90-tajiem, kad veel bija kraasains. tur bija izklaideejosh apraksts par meiteni, kura vasaraa aizmukusi uz laukiem, gziivo viena pati ar 2 zirgiem, miil dzert melnu kafiju un lasot Remarka "Miili savu tuvaako" raudaat.
visu vakaru iekšā smējos.
tā arī iedzīvojos koncīša bildēšanā. vīri no bpp esot ņēmuši par labām esam. kaa Renuaara gleznas.
bet bija jauks pasāciens.
tiešām nostrādāja kā ļauno garu izdzīšana.
šodien jauna diena. darba diena.

"All stories, even the ones we love, must eventually come to an end and when they do, it's only an opportunity for another story to begin."