Заметки алкоголика и придурка
11. Decembris 2008
21:25
Moju moju zhopu v taze.
21:30
Šorīt dzirdēju labu sentenci par to kā tiek izdzerts dzīves kauss un pieprasīts jauns, pilns.
Cilvēces, da i vispār, vēsture atgādina alkoholismu. Lai gan jau jūtams, ka tā kā beidzot derētu finišēt un šis būs pēdējais stograms, beidzas vienmēr ar to, ka tiek iets pēc kārtējā polša. Tā sākas zapojs, kuram raksturīgs t.s. autopilota stāvoklis – it kā tiek darītas kaut kādas artikulētas darbības, taču to sākotnējā jēga un apziņa, ka vispār tas tiek darīts ir zudusi dievu mijkrēslī. Piemērs iz mūsdienu tradicionālās sociālās apziņas – visi zina, ka ir jādzemdē bērnus, jāturpina cilts/suga, jāsaglabā kaut kādas pašreizējās vērtības (kuras, protmas, ir vislabākās) taču neviens vairs nezina kāpēc.
Tad iedzersim par to, lai dzīves graķītis nekad nezaudētu savu pirmatnējo asumu un mēs nekad neieslīgtu bezjēdzīgā pašatražošanās delīrijā.