11:03
N-tās reizes pārmaļot kā tad visloģiskāk būtu jāizpaužas gandrīz jebkurā reliģijā un citās filozofijās paustais par to kā viss beigu galā viens un tas pats vien ir, visproblemātiskākais ir jautājums par to vai šis viss mēdz sevi kaut uz nanosekundes miljardo daļu apzināties sevi kā visu, kaut vienu reizi mūžībā. Kāds varētu būt pēcnāves scenārijs, kaut vai tikai no šauri cilvēciskā viedokļa.Un tad visprecīzāk šo scenāriju apraksta kaut kas līdzīgs šim. Es pamostos un svētlaimīgā priekā, kas mijas ar sevis ķircināšanu par visiem šiem dumjajiem pārdomu gadiem situ sev pa pieri un saprotu - nu kā kaut kas tik elementārs man varēja neienākt prātā. Viss taču ir tik vienkāršs kā ola, a es te ņemos ar raķešu zinātnēm un kategoriskajiem imperatīviem.
Nākamais atskaites punkts ir tad, kad konstatēju – bļin, sāku pieaugt un kaut kad būs atkal jāmirst.;/