Pirmo reizi ir tā, ka K vairākas dienas nav mājās un tas man liek justies slikti (?), neērti, mazliet tramīgi. Parasti man ir vienalga un/vai priecājos. Iespējams, tas pavasaris ar savu intensitāti pie vainas, tie koki uz barona, kuri ziedēja, jau ir noziedējuši, es pat nepaspēju pasmaržot, un tā ar visu, viss izslīd no rokām vai arī ir nomācoši lēns, nevaru vairs atrast īsto ātrumu.