Eju pa ielu savā milzu mētelī un farela cepurē un jūtos kā zivs ūdenī šajā "feels like -13". Skatos kā pāri Doma laukumam nekoordinēti veļas melni čokuriņi bez cepurēm un peldu, es vienkārši peldu savā guļammaisa mākonī un nekas mani nevar iznīcināt. Lēni novelku dūraini, nofotografēju sauli. Nosūtu kādam. Vaifons neizslēdzas. Mēs tiešām esam uzvarējuši. Viss ir sasalis un man ir vienalga par rītdienu.
Nākamajā dzīvē būšu akmens.