šis karstums ir brīnišķīgs, kamēr vien nav jāstrādā un mentāli aktīvi jāfunkcionē.

man bija ļoti labs atvaļinājums, uzturoties lokā rīga-saulkrasti-valmiera-cēsis, sasniedzu vairākus antirekordus dzerot un dejojot valmieras dzimšanas dienu tā, it kā pašai paliktu 735, pirmo reizi biju līvu akvaparkā, sešas no septiņām dienām peldējos, vienā naktī pat pamanījos nosalt. slikts garastāvoklis man bija tikai divas reizes, vienā no tām nesapratu iemeslu, līdz pamanīju, ka auto kondicionierī uzlikti 19 grādi, varu saderēt, ka pie tik zemas temperatūras man burtiski bija piezagusies rudens depresija.

favorītdiena laikam tomēr bija vakar, kad es slapjā peldkostīmā, slapjos svārkos pļekš pļekš skrēju pa cēsu veikaliem - man katrā ziņā un ļoti steidzami vajadzēja pūsli, jo ezerā pamanīju, ka tur nebija praktiski nevienas kompānijas bez piepūšamām vardēm, govīm, virtuļiem, putniem, kaut uzrocīšiem vai riņķiem, pilns ezers ar prieku un es sāku kārtējo reizi čīkstēt, ka man taču arī vajadzētu vismaz peldriņķi. k nolēma, ka sieva tālu prom ezera vidū, kamēr pats lasa politiku, būs abpusēji izcila dāvana papīra kāzās un es tiku pie neglīta, bet milzīga riņķa uz kura es lecu un gāzos, lecu un gāzos, līdz piekusu un vienkārši gulēju ūdenī apķērusies ar rokām ap potītēm un nekustējos.

mums ir neizvēdināms dzīvoklis ar guļamistabu jumtā, dzīvoklī ir kondicionieris, bet mēs to esam ieslēguši tikai divas reizes (vienreiz, kad bija ciemiņam jādod karsta zupa, otrreiz darbadienas naktī), mēs ejam tik aukstās dušās līdz nosalstam un tad vārtamies kaut kur kā laiski kaķi, pārtiekam no plakanajiem persikiem un alus, es vispār vairs nedomāju ko vilkt, visās atvaļinājuma bildēs man mugurā ir viens un tas pats, jo to visu taču var izmazgāt un vilkt atkal nežāvējot. visu laiku jūtos kā ārzemēs.