Pamodos, iegāju dušā, paēdu brokastis un.. neaizgāju uz darbu. Guļu dīvānā, skatos krāsainu saullēktu, klausos kā man dīc ausīs sinusīts.
Naktīs bieži mostos un domāju pareizās domas. Līdz šim ierasts pamosties un panikot, ka mēs visi mirsim, vai vēl trakāk - mēs nekad vairs nebūsim laimīgi. Bet pēdējā laikā man tur skan “Tu esi labāks cilvēks, no rītdienas Tev jāpieņem pareizi lēmumi”. Un es neesmu, un neko nepieņemu, jo es gribu, lai ar mani tā runā. Es gribu, lai man ir kāda alternatīva, kurā es varētu rīkoties pareizi un tad noteikti viss būtu labi, nevis tiešām rīkoties pareizi un justies beigta.