ja es būtu Zirka un drīkstētu sev dot dzīvnieku, es, iespējams, būtu pīle. Ar savu peļķi tik ļoti apradusi pīle, kas cer, ka cilvēks kādu dienu maizes vietā atnesīs arī jaunu ligzdu un jaunu dīķi. Dažreiz pīle atceras, ka ir radiniece ne tikai zosīm, bet arī gulbjiem, un vispār jau māk lidot, bet tāda bailīga, un žēl, ka to lidošanu nevar tā pļek pļek ar pleznām, pamazām, tepat.