Līdz 5.martam vēl varu deklarēties Rīgā, lai varētu balsot pašvaldības vēlēšanās, bet negribas ar savu IIN atbalstīt balagānus krastmalā un salūtus. Nekādi nevaru izlemt, kas ir lielāks piliens jūrā - mana vēlētāja balss vai mans ienākuma nodoklis.

Un tūliņ kolēģe ieslēgs Brīvo mikrofonu LR1. Es esmu tik vāja.

Man ir kaut kāda gandrīz iekāre pēc pirmā vasaras nobrāzuma. Kad var staigāt ar kailām ciskām, āda vairs nav sausa, esmu paspējusi aizmirst visu un visus, kļuvusi neapdomīga un kaut kur sagāzusies vai ietriekusies, kaut neveikli nobrāzusi pret velo pedāli.
Kāds te cibā bija ierakstījis, ka ir kaut kas ļoti seksīgs ja no dārga uzvalka piedurknes nejauši paveras sleeve tattoo, es jūtos līdzvērtīgi ar biroja svārkiem un nobrāztiem ceļiem. Jo, nē, jūs mani nenoķērāt.