grieta

Platons Buravickis (20) :::: ir viens no Latvijas elektroniskās mūzikas jaunajiem talantiem. 1998.gadā viņš sāka apgūt kompozīciju pie Viļņa Šmīdberga, pēc tam pie Pētera Vaska. Trīskārtējs Latvijas Mūzikas skolu jaunrades valsts konkursa laureāts. Pētera Vaska un Borisa Avrameca iedvesmots, iepazina elektronisko mūziku. 2007.gadā sāka strādāt Betona rūpnīcā un tajā laikā arī apmeklēja kompozīcijas meistarklases Berlīnē pie profesora Dītera Maka, sāka spēlēt progroka grupā Olive Messa un sakrāja lielu industriālo skaņu kolekciju, ko izmanto savos elektroakustiskajos darbos.

Candycoveredclown (Mārtiņš Roķis) skaniskās intereses balansē starp pedantiski komponētu elektroakustiku un avantgarda metāla mūzikas disonējošo, raupjo tiešumu. Savukārt Kaspars Groševs pārsvarā darbojas ar vizuāliem izteiksmes līdzekļiem, allaž pamanoties flirtēt arī ar skaņu mākslu savos videodarbos, kā arī performancēs kopā ar Krišu Zilgalvi (2008). Līdz šim autori sadarbojušies naivi romantiskajā projektā Wheelchair Discotheque (2005), mēģinot izstaipīt šauro sekvencētās mūzikas “guļammaisu”. Tagad viņi apvienojuši spēkus, lai sakausētu savas simpātijas pret improvizāciju, kontrastējošu elementu kombinācijām, nekontrolētiem balss saišu izvirdumiem, akustisku skaņu dekonstruēšanu un sintētisku trokšņu nejaušībām.
Info: http://www.myspace.com/nodotwav

Rolands Kronlaks ir viens no spilgtākajiem latviešu elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas komponistiem, kura skaidrais skanējumu atšķiras no dominējošās trokšņu estētikas. Viņš ir studējis kompozīciju JVLMA un IRCAM (Skaņas izpētes un sintēzes institūtā) Parīzē, kur arī apguvis kompjūtermūzikas kursu, pēc tam papildinoties Hansa Eislera Mūzikas akadēmijā Berlīnē. Viņa mūziku atskaņojušas tādas pazīstamas jaunās mūzikas grupas kā Nieuw Ensemble, Nouvel Ensemble Modern, Ensemble Court-Circuit u.c.. Kopš 2000. gada Kronlaks pasniedz laikmetīgās kompozīcijas tehnikas un elektroakustisko mūziku JVLMA. Viņa skaņdarbā centrālu vietu ieņem nesen konstruētā elektriskā koncertkokle, kas paver komponistiem vēl nebijušas iespējas kokles skanējuma paplašināšanai un transformēšanai. Līga Ančevska spēlēs kokli, Oskars Petrauskis – saksofonu.

Komponists un mākslinieks Voldemārs Johansons strādā ar audiodatiem kompozīcijas, instalācijas un performances, kā arī multimediju formās. Viņa darbi pēta akustiku un signālu apstrādi, izzinot telpas, fiziskuma un mijiedarbības aspektus reālas un virtuālas telpas kontekstā un to saskarsmē. Reizēm viņš veido skaņu teātrim un kino. Viņa darbi tikuši prezentēti Arhitektūras biennālē NEXT Venēcijā, ArtGENDA, Rūras triennālē, DEAF festivālā, festivālā Viļņi, galerijā, Pixelache, STEIM un citviet. Festivālam Skaņu mežs komponists radījis darbu P (grieķu ro) sitaminstrumentiem un elektronikai. Darbu izpildīs talantīgie klasiskās un laikmetīgās mūzikas sitaminstrumentālisti Elīna Endzele un Aleksandrs Jalaņeckis. Info: http://johansons.info

Franču mūziķis Gedālija Tazartes ir avangarda leģenda, kura muzikālās saknes meklējamas Ziemeļāfrikas ebreju mūzikā. Tazartes mūziku ir grūti klasificēt. Viņa galvenais instruments ir balss un tās skanējums ir arhaisks. To viņš dzīvajā režīmā ieraksta un miksē, kombinējot ar sintezatora skaņām, efektiem un pavadot ar akordeonu. Tā ir suģestīva un maģiska un neievēro nekādas pieņemtās robežas, jaucot elektroniskas skaņas ar senlaicīgām melodijām. Info: www.last.fm/music/Ghedalia+Tazartes, http://fr.wikipedia.org/wiki/Ghedalia_Tazartes

Lillevan, izcilais video mākslinieks no Berlīnes, viens no audiovizuālās grupas Rechenzentrum dibinātājiem, Rīgā uzstāsies kopā ar somu elektronikas zvaigzni Vladislavu Dīleju. Viņi festivālam ir sagatavojuši jaunu audiovizuālu priekšnesumu KinoVida (http://www.lillevan.com/works/delay). Rechenzentrum performances un DVD izdevumi ir kritiķu un klausītāju augsti vērtēti un ir cēluši vizuālās mākslas, animācijas un kolāžas latiņu, - kombinējot jaunās un vecākas tehnoloģijas, radot jaunas projekcijas tehnikas, allaž akcentējot eksperimentēšanu. Lillevan jau 15 gadus darbojas šajā jomā un bieži viņa darbi tiek aprakstīti kā kino vēstures pētījumi, meklējot jaunas attiecības starp skatītāju un ekrānu, starp realitāti un projicēto attēlu. Savukārt Vladislavs Dīlejs ir viens no somu elektronikas zvaigznes Sasu Ripati pseidonīmiem. Viņš ir godalgots džeza perkusionists un attiecīgi viņa interese elektroniskajā mūzikā pirmkārt izpaužas ar ritma eksperimentiem, sintezējot viņam vien raksturīgas, ļoti organiskas un telpiskas skaņas. Dīleja skaņu raksturo liega, dziļa pulsācija, nejaušības, vokāli, smalka dinamika. Viņš ir eksperimentējis ambientās mūzikas, broken beat (lauztais ritms), glitch (klupe), kā arī groove un house estētikā, kā arī sastrādājies ar tādiem māksliniekiem kā Scissor Sisters, Massive Attack, AGF un Kreigu Armstrongu. Info: http://www.vladislavdelay.com/

Islandiešu klasiskās, eksperimentālās un ambientās mūzikas komponista Johana Johansona salti melanholiskais, lēni plūstošais un rēgaini melodiskais skanējums ir klusi apbūris klausītājus nepilnus desmit gadus. Viņam raksturīgas orķestrālas un valdzinošas kompozīcijas, kuru ainaviskuma dēļ viņš arī ir pieprasīts filmu mūzikas komponists. Viņa pirmie divi solo albumi Englabörn (2002) and Virthulegu Forsetar (2004) tika izdoti britu izdevniecībā Touch un acumirklī izpelnījās spēju atzinību gan klausītāju, gan kritiķu vidū. Tagad viņš strādā izdevniecības 4AD paspārnē. Johansons ir arī producējis mūziku citiem māksliniekiem kā Markam Almondam, Berijam Ādamsonam, Pan Sonic, The Hafler Trio un citiem. Viņš uzstāties kopā ar čellisti un komponisti Hilduru Gudnadotiru, kuras „pastāvīgā darbavieta” ir islandiešu grupa Múm un Johana Johansona ansamblis. Viņa arī sadarbojas ar tādiem spīdekļiem kā tehnomūzikas pionieriem Pan Sonic (grupā Angel) un industriālās mūzikas aizsācējiem Throbbing Gristle. Info: www.myspace.com/johannjohannsson, http://www.myspace.com/hildurness

Projekta autors Rostislavs Rekuta sākotnēji radīja ierakstus radošajā grupā Neuron Communication (1999-2001), sadarbojās ar eksperimentālā teātra trupu un 2000.gadā producēja albumu Digits Throw. 2001.gadā viņš darbojās kā Sound Meccano un eksperimentēja ar elektronisko, elektroakustisko un akustisko instrumentu interferencēm. Kopš 2004.gada viņš ir iesaistījies projektā ar Evgeniy Droomoff. Kopā ar video mākslinieku DelRay no Kanādas 2005.gadā radījuši multimediālu darbu Volokno. Sadarbojas ar RX:TX (Slovēnija), Laton (Austrija) and Kokeko (Francija/Japāna). Skaņu mežā Sound Meccano un Evgeniy Droomoff uzstāsies ar savu jauno elektroakustisko programmu, sadarbībā ar viesčellistu.



Tā raksta Grieta:

Jāatzīmē, šoreiz patikās izvēlētā norises vieta - rīgas mākslas telpa, tā, kas zem zemes pie Melngaiļu nama

1DIENA
iesākās franču maiznīcā uz jumtiņa, kur jau mani sagaidīja gaga, vita, dace,asnāte, vēl pēcāk piebrauca madara

vienvārdsakot, gatis un viņa hgarēms caur vecrīg ar kokakolas pudelestinkš uz bruģa dodas klausīties mjūzik

pirmā diena varen mierīga un ambientīga
pa zāli izvietoti saliekamie krēsli un griķu spilveni, kur piemesties

tā mēs tur čučalojam, kamēr uz skatuves uzkāpj Ghedalia Tazartes, kāraksta skaņu meža avīze - muzikālās saknes meklējamas Ziemeļāfrikas ebrejumūzikā, un viņa galvenais instruments ir balss un tās skanējums ir arhaisks.

un jā, tāda rīkles balss vecajam velnam, vīriņš tāds kalsns un žīdisks, pavisamvienkāršs, viņa dziedājumus pavadīja buņģieris - perkusionists
skaņas sasniedza sirdi tiešā trāpījumā

ā un mums bij tā roze, kas atrasta priekš madaras, bet madara jau bij paspējusinopirkt puķes, un tad nu es to rozi aiznesu vecajam velnam un apskāvu unsabučoju un teicu tenkjū ser

tālāk čilošana ar pīppauzēm un vēl man patikās Lillevan vizualizācijas tiešāmgaumīgas un smukas filmiņas

vēl man patikās pa ausu galam dzirdētā spriedelēšana, ka no Īslandes kas nācis,tad jau dvēselisks toč - nu nez nez šitie Johana Johansona aktīvismi mandvēseli neķēra nemaz.


Skatāmais:
EasyGet galerija

Klausāmais:
Ghedalia Tazartes – 1989 - Check Point Charlie
Ghedalia Tazartes – 1997 - Transports