Džezā tikai vesera metēji

Skaņu Mežs 2008: IV
5/10/08 11:45 pm
10. maija koncerts:

Soundarcade ::: Festivālā Soundarcade prezentēja jauno materiālu, kur grupas ietekmes svārstās no matemātiskā roka un stounerroka līdz Nīla Janga mūzikas elementu estētikai.

Tesa ::: ir viena no pārliecinošākajām pašmāju eksperimentālā roka grupām ar lēnīgu, smagu un instrumentāli slāņainu skanējumu, kurā ietverti postroka, dronerock, smagā metāla un progresīvā roka elementi.

Lietterschpich ::: ir Izraēlas savdabīgākā un ekstrēmākā trokšņu, elektronikas un dub grupa. Atpazīstamību viņi guva ar neprātīgām, intensīvām improvizācijām un provokatīviem video, bet primāri ar savu ar vienreizējo skanējumu un žanru sajaukumu. Astoņu dalībnieku grupa dibināta 2004. gadā, taču tās dalībnieki jau līdz Lietterschpich bija pazīstami eksperimentālie mūziķi, kas darbojušies post-punk, industriālajā un elektroniskajā mūzikā. Sabiedriski zināmākais no viņiem ir Erans Sakss, kas reiz dibināja Izraēlā vienīgo holokaustam veltīto Yad-Vashem grāmatveikalu un reizē iestājas par palestīniešu tiesībām.

Antoine Chessex ::: ir virtuozs galēju robežu saksofonists un izmanto saksofonu kā melnā metāla instrumentu. Viņš atbrīvo to no tā tradicionālā, labi uzskaņotā skanējuma, pārbauda tā skaņas robežas, vienlaikus nezaudējot kontroli pār instrumentu. Šezē ir vairāku Eiropas avangarda vienību dalībnieks, bet visbiežāk ir spēlējis grupā MONNO. Mūziķis darbojas dažādos elektroakustiskās mūzikas improvizācijas kolektīvos. Paralēli akustiskajai spēlēšanai, A.Šezē ir attīstījis savu neparastu saksofona spēlēšanas manieri - viņš tā skaņu intensificē ar ģitāras pastiprinātājiem, radot dobjāku, metāla mūzikai raksturīgāku skaņu. Viņa koncertos kopā jaucas saksofons, dūkoņa (drone), vokāls un skarba elektronika, kopā radot žanriski neparastu un intensīvu efektu.

Team Brick ::: ir Mets Viliams (Matt Wiliams), jauks puisis, kurš uz skatuves kliedz, saauž savādas skaņas sienas un miniatūrus skaņu atgriezumus, izmantojot tikai analogus instrumentus. Pats viņš saka, ka nav trokšņa (noise) mūziķis, taču nenoliedz, ka ir trokšņains. Viņš nevēlas izaicināt, bet vienkārši radīt mūziku - dažreiz ar ģitāru, dažreiz tikai ar balsi. Tādēļ arī grūti novilkt kādas robežas vai norādīt ietekmes, jo pats mūziķis tik vien vēlas kā radīt mūziku, kas patīk pašam, pat ja tā ir haotiska un neklasificējama. Taču var bilst, ka šī trokšņmūzikas un visai melodiskas indie mūzikas saaušana ir pēdējā laikā vērojams fenomens, ko, piemēram, īsteno arī duets Fuck Buttons.

Ives # 1 ::: ir 2007. gadā Mihaela Vertmillera (Michael Wertmüller), Marino Pliakas, Tomasa Mahmuda (Thomas Mahmoud) un Gerda Rišes (Gerd Rische) dibināts projekts.
M. Vertmillers ir grupas Alboth! (metāls, brīvais džezs, troksnis) bundzinieks, kā arī spēlē Petera Brocmana brīva džeza trio (Peter Brötzmann’s Trio). T. Mahmuds ir bijis Ķelnes grupas Von Spar vokālists (postroks, indiepops,progresīvais roks) un viņu īpaši interesē elektroniskā mūzika. Berlīnes Mākslas akadēmijas rezidencē Vertmillers un Pliakas iepazinās ar Gerdu Riši, akadēmijas elektroniskās mūzikas studijas vadītāju un mūziķi. Ives #1 ir tā rezultāts. Mūziķi, kas nākuši no dažādām muzikālajām tradīcijām, viens otru papildina, radot eksplozīvu sajaukumu no bezkompromisu trokšņmūzikas, īpaši ātriem basa ritmiem, asiem un galējiem kontrastiem. Spīdmetāla un grindcore elementi Ives #1 mūzikā mijas ar brīvo džezu, kas piebārstīts ar trokšņmūziku. Grupa uzturot augsti uzlādētu spriegumu starp stingru kontroli un improvizāciju, rada kontrastu un konfrontācijas mūziku - agresīvu, ātru, abstraktu, bez tekstiem, bez stāstījuma, kuras idejas sazarojas no pašas mūzikas.

Burning Star Core & Chris Corsano ::: Vijolnieks Burning Star Core jeb Spensers Je (Spenser Yeh) ir tā dēvētās drone jeb šņākoņas mūzikas pionieris. Vislabāk pazīstams ar savu vijoļmūzikas dekonstrukciju, viņš strādā arī ar improvizācijas mūziku, elektroniku, vokālu un, kā saka pats - „ar jebko, kas var, vai nevar radīt skaņu.” Pateicoties savai spējai melodiju teju sastindzināt gaisā, to ievijot piesātinātā un slāņainā trokšņu virpulī un dzenājot pa skaņu prērijām, viņš arī tiek dēvēts par trokšņu skulptoru. Rīgā viņš uzstājās kopā ar vienu no šobrīd talantīgākajiem bundziniekiem - Krisu Korsano (Chris Corsano), kura post-avangardiskais, spēcīgais spēles veids nevar atstāt vienaldzīgu. Viņš bieži uzstājas duetā ar saksofonistu Polu Flaertiju (Paul Flaherty), Six Organs of Admittance, kā arī piedalījās Björk albuma Volta ieskaņošanā un to pavadošajā tūrē.

Shining ::: ir globāli ļoti atzinīgi vērtēta novatoriska norvēģu ārtroka, eksperimentālās un progresīvās mūzikas grupa, kas savā daiļradē iekļauj arī brīvā džeza elementus. Pērn jau otro reizi pēc kārtas tās albums nominēts norvēģu Grammy balvai - tā dēvētajai Spellemansprisen. Grupas sastāvā ir akadēmiski izglītoti mūziķi, kuri savu profesionalitāti izmanto, lai radoši un inteliģenti pētītu un paplašinātu minēto mūzikas stilu iespēju teritorijas.

Six Organs of Admittance ::: ir amerikāņu tradicionālās ģitāru mūzikas ietekmē veidots projekts, viens no psihedēliskās folkmūzikas renesanses stūrakmeņiem. To 1998. gadā Kalifornijā dibināja ģitārists Bena Časnijs (Ben Chasny). Viņa diskrēto mūziku raksturo kompleksa, maģiska noskaņu klātbūtne, kurās var sazīmēt gan Amerikas ainavas, gan Indijas tradicionālās mūzikas rituālismu un instrumentālo bagātību, gan 1960.gadu minimālismu, gan brīvo improvizāciju. Časnija mūzikas lielākoties veido akustiskas un elektriskas ģitārspēles slāņi, noklāti ar drone jeb dūkoņu, zvanu skaņām, eklektiskiem perkusiju elementiem. Six Organs of Admittance mūzikai bieži piedēvē tādus epitetus kā mistiska un kosmiska. Časnijs ir arī pazīstamās psihodēlijas grupas Comets on Fire dalībnieks, kā arī piedalās leģendārajā Current 93.

bet šī esot priekš CV.. :)

"Starp šiem pēdējiem diviem skaņu mežiem nebiju aizvēris ne aci (ja neskaita pusstundiņu vilcienā), tā kā uztvere interesanti ne/darbojās.
Ierados ap 19.00, uz šo brīdi Soundarcade bija nospēlējuši un gatavojās Tesa. Es savukārt gatavojos skatīt filmu par Pjēru Anrī, kurš ir viens no Musique Concrete izgudrotājiem. Noklausījos vienu skaņdarbu no Tesa - vispār tīri labi, man gan prasījās pagarināt un vispār kaut kā attīstīt vairāk tos motīvus, no kuriem sastāvēja skaņdarbs. Arī instrumentspēle prasījās būt izvērstāka, varētu pat teikt, virtuozāka (tas attiecināms vairāk uz ģitārām). Par filmu: tās laikā kāds kungs gados ar sirmiem, zirgastē saņemtiem matiem malkoja vīnu tieši no pudeles un ļoti pacilāti (lasi: kretīniski) smējās, kad filmā Pjērs Anrī kādā no saviem soundchekiem sūkstījās, ka nedzird skaņu tajā vietā, kur viņš stāv (Anrī ir ļoti būtiska telpas apskaņošana). Pēc filmas sirmais aplaudēja, laikam baigais Anrī fans. Nākamā filma bija par somu kliedzējkori - bariņš džeku, kas izkliedz visādus saukļus, dažāda rakstura tekstus utt. Tā kliegšana protams ir sakārtota - izklausās interesanti. Tomēr filmu līdz beigām nenoskatos, tirda mani ziņkāre, kas notiek mūzikas zālē. Un mūzikas zālē notiek Lietterschpich - izraēliešu kliedzēji - tāds industrial/black metal/noize variants. Kaut kā neiet pie sirds. Šķiet, ka pietrūkst sistēmiskuma, pārāk nekonceptuāls, haotisks iespaids (a varbūt ka tā arī vajag/bij domāts). Filmu zālē vairs tā īsti neatgriežos, mēģinu koncentrēties uz mūziku. Antoine Chessex - uz skatuves uznāk jefiņš brillītēs un sāk ārdīt gaisu ar tenorsaksofonu, kas protams izlaists caur elektroniku uz ģitāras kombi (ja tic aprakstam avīzē). Skaņas bija šaušalīgas, bet labā nozīmē, vibrācijas bija tik spēcīgas, ka drebēja viss mans augumiņis. Kartīgs saxonoise, es teiktu. Uzstāšanās noslēdzās ar tīru saksofona skaņu - garās drone skaņas, turklāt vēl iesaistot cirkulāro elpošanu laikpalaikam ievelkot gaisu caur degunun ar maziem, dzirdamiem šņaucieniem. Neizskatījās, ka viņš būtu profesionāls saksofonists klasiskā nozīmē, bet vispār grūti spriest. Kopumā vērtēju pozitīvi. Ives # 1 Onkuļi gados, kas taisīja vājprātīgu troksni - bungas, bass (ja nemaldos), vokāls un elektronika - sirms onkulītis ar vienaldzīgu sejas izteiksmi sēdēja pie Makintoša un blieza vīriem virsū noiziņu. Vokāls bija līdzīgs Lietterspich - nenormāla kliegšana ar ietekmēm no black metal. Saprotms, ka viss ir smagi un lielākoties ātri. Jauks efekts bija pēkšņš pūtējorķestra atskaņojums, kas arī šķiet bija aptrokšņots ar elektronikas starpniecību. Burning star core & Chris Corsano - Aziātiska paskata vīriņš ar vijoli un Bjorkas bundzinieks. Vijolnieks brīžiem spēlēja ar diviem lociņiem un vispār visādi mocīja savu instrumentu. Bundzinieks savukārt izcēlās ar ātru un savdabīgu bungu spēli - piemēram, viņš lika bungu šķīvi uz solo bungas utt. Es raksturotu viņa stilu kā ātru un smalku, varētu pat teikt, ka viņš grabinājās ap bungām - tā sīki un smalki birdināja. Tieši bundzinieks man patika, bet vijolnieku īpaši neatceros. Nekas. Rīt došos uz meistarklasēm, kur šis Burning star core un vēl daži čuvāki stāstīs par improvizāciju trokšņu mākslā. Starpcitu, es jau sāku slēgties ārā no bezmiega un ļoti nelielā laikā kā sapnī dzirdēju frāzi: "How high can you get with your tea?". Shining - rokgrupa, kas spēlē art/prog/jazz roku vai kaut kā tā. Bez gitārām un bungām tiek izmantots saksofons, ka arī midi, ja nemaldos, klarnete. Pūtējs/ģitārists ir īsts virtuozs - ber tā, ka maz neliekas. Spēcīgi un kopumā trokšņaini - iespējams, ka mana uztvere jau galīgi bija sagājusi sviestā. Vispār bija labs iespaids. Nedaudz paklausījies devos prom - pēdējo mākslinieku Six Organs of Admittance tā arī nesagaidīju. Drusku žēl, jo tas ir Current 93 ģitārista projekts.

PS (dienu vēlāk): Vakar aizmirsu par Team Brick - arī tāds nūģīgs tipiņš. Bet interesanti - sākums izklausās pēc ārtroka labākjām tradīcijām - tāds episks dziedājums, ko pavada minimāla ģitāras ieskaņa. Diezgan spēcīga un interesanta balss, kaut likās neizkopta. Un kad nu viņš bija publiku ieaijājis artorka skaņās, kā sitiens pa galvu - vājprātīgs troksnis, kas radās rīvējot satrokšņotu ģitāru un nevāji kliedzot miķī. Prasījās tomēr bišķi profesionālāka tā uzstāšanās (pat nezinu kādā aspektā). Klarneti šamais arī spēlēja...Kopumā vērtēju pozitīvi.

Bet šodien biju uz tehnisko darbnīcu un semināru par improvizāciju trokšņu mūzikā. Savās pārdomās dalījās Antoine Chessex (ļoti pieklājīgs cilvēks, pat pienāca iepazīties, jo bija ieradušies vēl tikai daži ļautiņi), Burning Star core un Chris Corsano. Semināru sāka ar improvizētu uzstāšanos, jāsaka visai atraktīvi, piemēram bundzinieks jacenes šķīvjus nomānija uz zemes, kur sāka tos vai vienu no tiem terorizēt ar bungu vāli, aizdzenājot nabaga šķīvu uz blakus telpu (kur neviens neredzēja bundzinieku), tad atpakaļ. Vēl arsenālā bija dažādas figņas, kas rada īpatnējas skaņas, velkot pa toma plēvi. Tiek izmantots arī lociņš, čīgājot uz bungas malas, saksofona mundštuks, kas galu galā tiek spēlēts ar galā pievienotu lokanu trubu. Vijolnieks izmanto motorizētu zobubirsti. Turpinājumā sekoja stāsts/savstarpēja/abpusēja izvaicāšana par improvizāciju un savu attieksmi pret to (šeit detaļās būs grūti skaidrot, jo ne visu varēja saprast). Tad džemot sākām mēs klātesošie, kas bija paņēmuši līdzi kādu mūzikas instrumentu. Pirmajā tūrē piedalījās arī Chessex, no mūsējiem kā zināmie būtu Mona de Bo abi Edgari (ar kuriem arī nedaudz papļāpājām), viens no Soundarcade gitāristiem (ar pedāļu jūru), kā arī mans skolas kolēģis Ilja no grupas Forschpiel. Man sanāca būt otrajā tūrē, kad pie bungām piesedās Chris Corsano. Šoreiz spēlēja otrs Soundarcade gičists (arī ar pedāļu jūru), klāt nākot vargānam, vēl vienai akustiskai ģitārai un basģitārai. Visu labi neatceros, jo biju ļoti iegrimis sevī šī džema laikā. Bet bija baigi labi. Trešajā tūrē vijolnieks (dzelzs spainītis, kurā bļaut iekšā, ir jauks)kopā ar E.Rubeni, vargānu, mutes ermoņikām un diviem puišiem (kas šķiet nebija bundzinieki) pie bungām. Šis pēdējais man negāja tik labi pie sirds, kā pirmie divi. Vispār ļoti pozitīvs pasākums, cilvēki ļoti jauki." .- Oskars Herliņš

Skatāmais:
http://foto.inbox.lv/arnis~kalninsh/10-05-2008-SkanuMezs4Diena
Pirmdien, 12.05.2008. trīs diženi vīri, Antuāns Šezē, Kriss Korsano (kurš Rīgā viesosies arī kā Bjorkas pavadošā sastāva bundzinieks) un C Spencer Yeh (jeb Burning Star Core) sanāca kopā LMA, vizuālās komunikācijas nodaļā un nodevās sūrai improvizācijai.
Antoine Chessex, Chris Corsano & C Spencer Yeh @ VKN Video 1
Antoine Chessex, Chris Corsano & C Spencer Yeh @ VKN Video 2

Klausāmais:
Lietterschpich - 2007 - I Cum Blood In The Think Tank
Six Organs Of Admittance - 2000 - Dust and Chimes
Six Organs Of Admittance - 2003 - Nightly Trembling
Six Organs Of Admittance - 2004 - For Octavio Paz
Six Organs Of Admittance - 2006 - Sun Awakens
Six Organs Of Admittance - 2007 - Shelter from the Ash
Tesa - 2006 - Tesa
Tesa - 2007 - Nekad
Soundarcade - 2006 - 12 Song Of The Jackalope
Shining - 2005 - In the kingdom of kitsch you will be a monster
Shining - 2007 - Grindstone
Burning Star Core - 2006 - Everyday World of Bodies
Burning Star Core - 2007 - Operator Dead... Post Abandoned
Tags: Mūzika, Skaņu Mežs, foto, koncerts
Mūzika: Zaķis - Nedirs Zaķi!
Garastāvoklis: ...
3 Komentāri Komentēt