Džezā tikai vesera metēji

Skaņu Mežs 2008: I
5/4/08 10:13 pm
3. Maija koncerts un grietamōna dz.d. svinības...

Hauschka ::: jeb Volkers Bertelmans ir pianists no Diseldorfas, kurš savu mūziku rada, izmantojot „sagatavoto” klavieru tehniku, kuru pirms vairākiem gadu desmitiem iedibināja komponists Džons Keidžs. Hauška ielaužas pašā lavieru „dvēselē”, tas ir, to iekšpusē un modificē to, ievietojot starp stīgām ādas sloksnītes, filcu vai gumiju, veserīšus apklājot ar alumīniju, ap stīgām apvijot ģitāras stīgas... Šīs izmaiņas izveido gluži citu skaņu kārtību - šalkoņa, bungošana, trīcēšana, skrāpēšana kompozīcijām piešķir intriģējošu,neparastu skanējumu. Pats autors to dēvē par rotaļīgu „izpētes entuziasmu”. Ar šādu iejaukšanos klavieres pietuvinās ritmus radošam mehānismam, tomēr Hauška spēj variēt gan pieskāriena spēku, gan delikātumu, viņš dažādo ritmus, iesaista citus instrumentus, izmanto telpu un klusumu, ģenerē skaņas izvirdumus. Vietumis autors izmanto arī sintezatoru, bungmašīnas, stīgu un pūšamo instrumentu skaņas.

Līga Celma / Gunta Davidčuka ::: Līga Celma ir pazīstama gan kā popmūziķe, gan arī nopietnās mūzikas autore - viņa komponē kormūziku, mūziku simfoniskajam orķestrim, pūtēju un stīgu orķestriem, kā arī elektronisko mūziku. Komponiste ir saistoša ar saviem interesantajiem meklējumiem laikmetīgajā mūzikā. Skaņu Mežā tika izpildīts viņas darbs Es esmu vientuļa bāka. “Es esmu vientuļa bāka ir rakstīts, pētot un izzinot Guntas Davidčukas balss iespējas un tembrālas krāsas. Dziedātāja savā partijā gan iemieso bāku, kas pretnostatīta vētras trokšņiem, gan interpolējas ar tiem, pārņemot ārejo satraukumu, vienlaikus pretojoties tam. Teksts nav izmantots, lai rastos distancēta skaņu ainava." - LG

Marcus Schmickler & Farn ::: Markus Šmiklers (Marcus Schmickler) ir viens no vācu elektroniskās mūzikas spīdekļiem, daudzpusīgs un pedantisks komponists un eksperimentālās popmūzikas autors. Viņš ir labs piemērs, kā īpašus akcentus laikmetīgajā mūzikā var veidot ārpus akadēmiskā „skrejceļa”. Un tas izdodas „satraucoši, skaniski bagāti un turklāt ārkārtīgi jutekliski.” [www.satt.org]. M. Šmiklers sadarbojies ar tik atšķirīgiem komponistiem kā Karlheincu Štokhauzenu un Mouse on Mars. Viņš arī vada grupu Pluramon, kurā dzied Džūlija Krūza, kuras balss ir pazīstama no Deivida Linča filmām. Šmiklers uzstājās kopā ar audiovizuālo mākslinieku Fern vedot klausītāju skaņu, vizuālicāzijas, trokšņu un izjūtu piedzīvojumā.

PuseH PuseW ::: ezotēriska latviešu mūzika avangarda teātrim. Savā mūzikā simbolizē vispārējo nihilismu un materiālās eksistences bezjēdzību. Mentāli ietekmēti no hinduisma un sātanisma, kā arī no pēckara akadēmiskā dadaistu avangarda, tomēr savā daiļradē attīsta savu teorētiski nepamatotu virzienu kā daunisms, kas virspusēji izpaužas ar sakāpinātu emocionalitāti, krasām noskaņu maiņām un atdarināšanu. Skaņa tiek veidota improvizācijas manierē, neievērojot vairumu muzikālu likumu un robežu. Bieži tiek pieņemti muzikāli principi, kas robežojas ar pavisam kontrolētu un niansētu skaņu plūsmu, rezultātā radot emocionāli galēju haosa, tukšuma un bezjēdzības sajūtu vai meditatīvi mierpilnu dvēseles noskaņu. Šoreiz koncerta priekšnesums bija ar video vizuālicācijām un kādu sievieti, kas ar lilijas ziedu mutē teatrāli kustējās līdz pamazām atkailinājās.

Laub ::: mūzika tiek dēvēta gan par 21.gadsimta blūzu, gan par post-tehno. Šo vairāk nekā desmit gadus ar pārtraukumiem muzicējošo duetu veido Antje Greie Fuks, pazīstama arī kā e-poēmu autore AGF un JOTKA, producents un ģitārists. Viņu mūzika ietekmējas no 21. gadsimta ikdienas, kas pavadīta biežā komunikācijā, interneta sarakstē un telefona zvanos, dienas beigās atstājot ar sajūtu, ka tā arī nekas vērtīgs nav paveikts. Tam pretstatā ir vienkāršība, tīras, nesamākslotas skaņas un teksti, kas mēģina meklēt būtisko. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ kritiķi LAUB mūziku salīdzina ar blūzu. LAUB skan gan veldzējoši, gan draudīgi, kontrastējot šķautņainus aranžējumus ar šņākoņu un dungojošiem vokāliem, dzīvu izpildījumu ar elektroniskām struktūrām, tādējādi sasniedzot spēcīgu emocionālu intensitāti.

"3.maijā apbruņojies ar dažām, izdzīvošanai nepieciešamām lietām, devos uz Skaņu Mežu (riteņbraukšanā ir kaut kas absolūts, universāls un arhetipisks). Kā pirmais uzstājās Hauschka - pianists, kurš bija sabāzis flīģelī dažādus priekšmetus - grabuļus, dzelzīšus, papīrus u.c., tam visam pievienojot arī līmlentes fragmentus. Efekts bija ļoti labs - aizsmacis, netīrs klavesīns ar sajūtu, ka skaņa nāk no vecām, mitrumā stāvējušām lentām caur beigtiem skaļruņiem. Pašā mūzikas materiālā vērojama liela minimālisma ietekme.
Līgas Celmas skaņdasrbs balsij un elektronikai "Es esmu vientuļa bāka" - jauks priekšnesums, kas parādīja akadēmiskās solodziedāšanas attīstību no klasiskākas dziedāšanas manieres līdz pat šņukstiem, vaidiem un citām neartikulētām skaņām. Skaņdarbu noslēdz ļoti apmierināts vaids (nu tāds, kāds parasti ir liela atvieglojuma brīdī). Japiebilst, ka konkrēta teksta šajā dziedājumā nebija. Elektronika, kā šķiet apstrādāja un pārvbeidoja dziedāto, to atskaņojot paralēli skaņdarba kustībai (bet iespējams kļūdos un tie efekti bija sintezēti).
Marcus Schmickler & Farn - vājprātīgs noizs ar teicamām video lietām - punktu kustība, kas veido figūru, kas atkal sadalās, bet pēc brīža uz ekrāna ir līniju kopums...grūti izsekot. Acīs laikpalaikam iesper prožektors, daļu priekšnesuma turu acis ciet - abi makslinieki atrodas zāles vidu, nevis uz skatuves un sanāk tā, ka es sēžu viņiem. Skaļums ir vājprātīgs, labi, ka paķēru līdzi ausu aizbāžņus. Un tomēr pēcgarša ir lieliska!!! Man (un arī citiem, kuri skaļi šņāca "ššššš") gan gribējās nogalināt vienu kroplīti, kurš, acīmredzot, alkohola iespaidā traucēja priekšnesumu, skaļi komentējot notiekošo - par laimi viņš drīzvien apklusa (vai tikai apklusināts).
PuseH PuseW - pašmāju noizteātra grupa patiešām pārsteidz ar teātri - uzstāšnās laikā mīmam līdzīgs radījums melnā mēteļveidīgā apģērbā ar kādu ziedu lūpās veidoja izteiksmīgas kustības - brīžam bija grūti sekot notiekošajam - acis un ausis lēkāja starp mūziķiem un spocīgo sievieti, kuras kustībās jautās kaut kas, ko varētu apzīmēt ar vācu valodas vārdu Klistier (latviskā asociācija ir klīsteris, bet šis vārds asociāciju ķēdītē savienojas ar tulkojumu). Galu galā radījums atkailinajās pavisam un izrāde noslēdzās ar ziedlapu kaisīšanu (ko darīja paši mūziķi) no skatuves. Pēc priekšņesuma beigām sieviete skūpsta grupas dalībniekus, turklāt viens no viņiem ļoti vienaldzīgi šai laikā smēķē - tas izskatās komiski, klātesošie smejas. Par mūziku grūti spriest izrādes dēļ, kas neļauj koncentrēties. Skaidrs ir tikai tas, ka bez midi kontrolieru izmantošanas tiek lietotas arī ģitāras, klarnete, šķiet ka arī vijole - protams visi dzīvie instrumenti tiek elektroniski transformēti.
Laub - samērā melodisks, trokšņain,bet ritmisks ...blūzs (vismaz mūzikas žurnalisti to tā dēvē). Kaut kas no blūza tur ir - daudz ar slide spēlēta ģitāra un tradicionālākas ģitārlīnijas, protams, tradicionālisms nav 100%. Tam visam pa virsu mazliet dzied un repo meitene. Kaut kā nepavilka, it īpaši tie roku žesti (nu jūs zināt - paļci vejerom) - šai kolektīvā spiedās uz āru kaut kas no ikdienišķā un parastā. Šis kolektīvs patika vismazāk, varbūt arī tāpēc, ka bija pēdējas un nogurums darīja savu. Taču badīgā latviešu publika pieprasīja atkārtot - nu nav mūsu "intelektuālā" publika līdz galam pieradinājusi nepieradināto mūziku - ērtāk ir tradicionālisma skāvienos. - Oskars Herliņš

Skatāmais:
Easyget atskaite
TVNET galerija
http://foto.inbox.lv/arnis~kalninsh/03-05-2008-SkanuMezs1Diena

Klausāmais:
Laub - 1999 - Intuition
Laub - 2007 - Deinetwegen
Hauschka - 2007 - Versions of the prepared piano
Hauschka - 2005 - The Prepared Piano
Hauschka - 2007 - Room To Expand
Marcus Schmickler projekts Pluramon
Marcus Schmickler - 2007 - Altars Of Science | 1 daļa || 2 daļa |
Marcus Schmickler - 1993 - Onea Gako
Tags: Mūzika, Skaņu Mežs, foto, koncerts
Mūzika: Hauschka - Belgrade
Garastāvoklis: ...
4 Komentāri Komentēt