| 19:41
Dandaru nometnē:
- sagaidīju pavasari,
- sastapos ar cilvēku labsirdību, devīgumu un gādīgumu,
- guvu prieku ilgam laikam,
- iemācījos no sakaltuša latvāņa stumbra, zobu bakstāmajiem,
rīsiem, zirņiem, mazliet līmes un korķa izveidot lietus koku (kuru
atzina par labāko starp konkurentiem!),
- ar šo pašu lietus koku sniedzu priekšnesumu kopā ar vadītāju Ilmāru (jo lietus koks bija labākais!),
- izdevās uzmeistarot stabulīti no niedres - pašai neizmērojams
prieks! -, kas spēlē un dažbrīd, īpaši sakļaujot plaukstas, atgādina
kaķa ņaudienus,
- ar stabulīti piedalījos apvienības "Analfabētisti" atrādīšanās
priekšnesumā (visi bija sajūsmā par šo apvienību, aplausi nebeidza
rimt),
- iemācījos četras (vismaz) jaunas dejas,
- beidzot dabūju Dandaru krekliņu,
- spēlēju "vilkačus" - spēle bezgala interesanta, smējos līdz asrām dažbrīd,
- saņēmu komplimentu par izcilo spēli, aktiermeistarībām, kaut gan likās, ka nupat nupat zaudēšu,
- izdzēru daudz un dažādas tējas,
- atklāju, ka olīvas uz saceptām siermaizītēm garšo brīnumjauki,
- uzzināju daudz jauna par jumtiem (arī lāča pakaļu),
- ieguvu plašu informāciju par mūzikas un mūzikas instrumentu attīstību Latvijas teritorijā no pirmsākumiem līdz pat mūsdienām,
- atklāju, ka 3,9 km no Liepas ir Veidenbauma muzejs,
- nācās aizdomāties par mašīnām kā zivīm, cilvēku saziņas atšķirībām, kā arī vecumu,
- sastapos ar kādu Valmieras puisieti, kuram šķita, ka esmu kur
redzēta jau iepriekš. Pēc iespējamo vietu un apstākļu minēšanas
nosprieda, ka laikam jau pagājušajā dzīvē tas noticis,
- sadraudzējos ar citiem dandariem,
- protams, izdancojos!! :)
|
pleased